“Tā nav viņa darīšana!” Putina sola mērķēt uz Rietumu karavīriem, Ukraina atgādina - sabiedrotos izvēlas pati

Jau vēstīts, ka Putins piektdien brīdināja, ka jebkuri Rietumu spēki, kas tiktu dislocēti Ukrainā, būs “leģitīmi” Krievijas armijas mērķi. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka miera uzturēšanas spēkos varētu piedalīties vairāki tūkstoši karavīru.

Vairākas valstis Francijas un Lielbritānijas vadībā ceturtdien apņēmās pievienoties “drošības garantiju spēkiem” uz zemes, jūrā un gaisā, lai patrulētu iespējamo kara izbeigšanas vienošanos, ko izraisīja Krievijas 2022. gada februāra iebrukums. Trīsarpus gados asiņainajā konfliktā, kas iznīcinājis lielu daļu Ukrainas austrumu un dienvidu, nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku un miljoni spiesti pamest mājas. Tas ir asiņainākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Kijiva uzsver, ka drošības garantijas, ko atbalstītu Rietumu karaspēks, ir izšķirošs elements jebkurā miera vienošanās projektā, lai nodrošinātu, ka Krievija nākotnē neiebrūk atkārtoti.

“Ja tur parādīsies karaspēks, īpaši tagad, kad notiek kaujas, mēs iziesim no pieņēmuma, ka tie būs likumīgi mērķi,” sacīja Putins ekonomikas forumā Vladivostokā. Viņš piebilda, ka šāda spēka izvietošana neveicinās ilgtermiņa mieru, un paziņoja, ka Ukrainas ciešākās militārās saites ar Rietumiem ir viens no tā dēvētajiem “konflikta cēloņiem”.

Ukrainas sabiedrotie vēl nav atklājuši konkrētus plānus – cik karavīru tiktu iesaistīti un kā tieši valstis dotu ieguldījumu. “Gribētāju koalīcija” vairāk nekā 30 valstu sastāvā ceturtdien Parīzē apsprieda nākotnes drošības garantijas Ukrainai. Zelenskis piektdien paziņoja, ka panākta vienošanās par “tūkstošiem” karavīru, taču konkrētu skaitli nenosauca.

“Tas noteikti nebūs viencipara skaitlis, bet tūkstošos. Un tas ir fakts, taču par to runāt vēl ir mazliet par agru,” viņš sacīja preses konferencē.

Kijivā Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs asi kritizēja Putina paziņojumu, norādot: “Viņš nav tas, kurš lemj. Putins kļūdījās, domājot, ka var novietot savus karavīrus Ukrainā pāri robežai, un tagad tā vairs nav viņa darīšana, kurus sabiedrotos Ukraina ielūdz savā teritorijā, lai aizsargātu savu drošību,” viņš sacīja.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien norādīja, ka 26 valstis ir “formāli apņēmušās — citas vēl nav paudušas nostāju — nosūtīt karavīrus kā “drošības garantiju spēkus” Ukrainā vai būt klātesošas uz zemes, jūrā vai gaisā.” Makrons uzsvēra, ka sauszemes spēki netiktu dislocēti “frontes līnijā”, bet atrastos tur, lai “novērstu jebkādu jaunu lielu agresiju”.

Neraugoties uz to, ka Rietumi un Ukraina virza sagatavošanos iespējamiem miera uzturēšanas spēkiem, pazīmju par to, ka Kijiva un Maskava būtu tuvu vienošanās panākšanai, pagaidām nav.

Daudzkārtējās diplomātiskās sarunas nav devušas vairāk par gūstekņu apmaiņu. Ukraina un daudzi Eiropas līderi apsūdzējuši Putinu par liekulību un vēlmi tikai vilcināt laiku, lai noturētu ASV prezidentu Donaldu Trampu iesaistītu, kamēr Krievijas spēki turpina iegūt jaunas teritorijas.