"Viņš paņēma miljoniem dzīvību un sagrāva manējo," Putina ārlaulības meita nākusi klajā ar publisku paziņojumu
Par Vladimira Putina ārlaulības meitu uzskatītā 21 gadu vecā Luīze Rozova (pēc dokumentiem - Elizabete Krivonogih) izgājusi no ēnas un izteikusies par savu tēvu, 72 gadus veco Krievijas diktatoru.
Pirmo reizi daudzu gadu laikā viņa publiskojusi atklātas fotogrāfijas un atzinusies sāpēs, ko izjūt, esot radniecībā ar cilvēku, "kurš paņēmis miljoniem dzīvību un izpostījis" arī viņas dzīvi. Tā savā "YouTube" kanālā paziņojis žurnālists Rostislavs Murzagulovs. Kā raksta izdevums BILD, paziņojums tika uztverts kā tiešs nosodījums Putina rīcībai un karam, ko Krievija ved ar Ukrainu.
Tagad viņa pirmo reizi izlikusi atklātus selfijus un kādā no publikācijām ierakstījusi: "Tik lieliski atkal parādīt pasaulei savu seju. Tas man katru dienu atgādina, kas es piedzimu un kas sagrāva manu dzīvi, cilvēks, kas paņēma miljoniem dzīvību un sagrāva manējo." Domājams, viņa runā par tēva mantoto izskatu. Soctīkli un žurnālisti saskata acīmredzamu ģenētisku līdzību sejas vaibstos ar Putinu. Pie tam Putina vārdu viņa tieši nenosauc, raksta "Dialog.ua".
Rozova dzimusi 2003. gada 3. martā Sanktpēterburgā. Pēc Krievijas mediju izmeklēšanas datiem, viņas māte bijusi tuva Putinam un pēc meitas piedzimšanas strauji palielinājusi savu bagātību. Dzimšanas apliecībā, ailē "tēvs" ir svītrojums, bet norādīts otrais vārds "Vladimirovna". Luīze pēc 2022. gada pārcēlās uz Franciju, pārtraucot publisko dzīvi Krievijā.
Pie tam pirms kara viņa nereti tika kritizēta par grezna dzīvesveida demonstrēšanu sociālajos tīklos: privāti lidojumi, dizaineru apģērbi, darbs par dīdžeju modes klubos.
Bēgšana uz Parīzi
Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākšanās Rozova pameta valsti. Vienā no publikācijām viņa rakstīja, ka nu vairs nevar atgriezties iemīļotajā Sanktpēterburgā un jūtas kā "zelta krātiņā". Turklāt ilgstoši viņa nav izteikusies ne par karu, ne par savu izcelsmi.
Iepriekš, 2024. gadā, Krievijas māksliniece emigrācijā atteicās sadarboties ar Parīzes galerijām, kur Rozova kūrēja pretkara izstādes. Tas bija iemesls viņas pirmajam tiešajam komentāram par tēmu: "Vai es tiešām esmu vainīga savas ģimenes rīcībā, kas mani pat nedzird?" Taču kopējais kolēģu viedoklis par viņu bija drīzāk pozitīvs: "Ļoti jauka meitene. Vai viņa ir vainīga pie tā, kas ir viņas vecāki?"
