Par Putinu krituši simtiem ārzemnieku. Viņu starpā arī amerikāņi

Kopā ar brīvprātīgo komandu noskaidroti kopumā 118 139 likvidēto Krievijas iebrucēju vārdi. Ārzemnieku sarakstā iekļauti tie, kuriem, parakstot līgumu ar armiju, nebija Krievijas pilsonības un kuru personību izdevies noskaidrot no dažādiem publiskajiem avotiem.

Priekšgalā Ziemeļkoreja

Reālais skaitlis ir ievērojami augstāks, jau tāpēc vien, ka tajā nav ziemeļkorejiešu – viņi neizmanto soctīklus, un Phenjana slēpj savus zaudējumus. Pēc Dienvidkorejas izlūkdienesta vērtējuma, kritis ap 600 ziemeļkorejiešu. Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Ziemeļkoreja tuvākajos mēnešos karam pret Ukrainu nosūtīs 25 000 līdz 30 000 karavīru.

Precīzi noskaidroto vidū līderos ir Tadžikistānas pilsoņi (72), tomēr vēl vairāk varētu būt nepāliešu – 70 kritušo, un piecdesmit ir pazuduši bez vēsts. Seko Uzbekistāna (66 kritušie), šajā un tadžiku gadījumā vairāk nekā puse bija izlaisti no cietumiem pēc piekrišanas doties karot. Bijuši arī gadījumi, kad migranti ar draudiem piespiesti parakstīt līgumus.

Gruzija pārstāvēta ar 63 likvidētajiem, taču šie gandrīz visi ir no Dienvidosetijas un Abhāzijas, teritorijām, pār ko Tbilisi zaudēja kontroli 90. gadu sākumā.

Uz Putina kara altāra

Dzimtajā Ēģiptē vairs neatgriezīsies Ahmeds Valids Derazs – viņš ir apglabāts Jekaterinburgā, kur kopš 2021. gada dzīvoja un strādāja par modeli. Pērn martā viņu likvidēja Ukrainā, kur Putina pusē krituši vismaz četri ēģiptieši. No pašu reliģijas viedokļa viņi pārkāpuši islāma normas, jo piedalās netaisnīgā karā tirāna pusē.

Pirmais nepālietis krita 2023. gada jūnijā, Sandips Tapalija (30) no gurkhiem, Nepālas kalniešiem, kas slaveni ar cīņas sparu un disciplīnu un kādreiz nikni cīnījās pret Britu impēriju, līdz tai pakļāvās. Mūsdienās Nepālas valdība aizliedz saviem pilsoņiem dienēt ārvalstu armijās, izņemot Indijā un Lielbritānijā. Tapalija to neņēma vērā un tagad aprakts kapsētā Ivanovā.

Kapsētā Rjazaņā atrodami četru šrilankiešu kapi, oficiāli zināms, ka bija savervēti 288 šīs valsts pilsoņi un krituši 16. Uz Putina kara altāra sevi ziedojuši arī vairāki afrikāņi – pa vienam no Togo, Zambijas, Tanzānijas, Etiopijas, Centrālāfrikas Republikas.

Šampūnu fabrikas vietā uz fronti

Daļa ārzemnieku dodas karot par krievu imperiālismu, cerot labi nopelnīt, nedaudzus vada līdzīga ideoloģija, bet daļa padarīta par lielgabalgaļu ar viltu un varu. Piemērs ir Žans Onana (36) no Kamerūnas, kurš, nespēdams uzturēt trīs bērnu ģimeni, noticēja piedāvājumam strādāt šampūnu fabrikā un devās uz Maskavu.

Kopā ar desmit citiem ārzemniekiem no Bangladešas, Kamerūnas, Zimbabves un Ganas viņu piespieda parakstīt viena gada līgumu ar armiju un nosūtīja uz fronti.

Pēc piecu nedēļu apmācības Onanu nosūtīja reālā karā, kopā ar vēl astoņiem vīriem marta sākumā viņam vajadzēja ieņemt ukraiņu bunkuru. Visi gāja bojā, izdzīvoja tikai Onana, kurš ievainots sešas dienas nogulēja gruvešos, un tad krita gūstā. Kamēr minētajā pētījumā Kamerūna nav pieminēta, soctīkli liecinot, ka no šīs valsts Ukrainā nāvi atraduši vismaz 67 nelūgtie viesi.

Maliks Diops no Senegālas studēja Krievijā un sastapa rekrūšu “medniekus” lielveikalā. Viņš apgalvo, ka noticējis piedāvājumam mazgāt traukus Luhanskā par 5700 dolāru mēnesī. Pēc nedēļas afrikānis pilnā bruņojumā jau bija nosūtīts uz fronti pie Toreckas. Ieraugot daudzos līķus, viņš pie pirmās izdevības nometa ieročus, dezertēja un pēc divu dienu klejojumiem padevās ukraiņiem.

Arī divi amerikāņi

Sarakstā vēl ir četri no Jemenas, viens irākietis, četri indieši, viens ķīnietis, astoņi turkmēņi, 21 azerbaidžānis, 24 Kazahstānas pilsoņi, 33 Baltkrievijas pilsoņi, deviņi serbi. Sarakstā ir arī 54 Ukrainas pilsoņi, tie, kuri dzīvoja Kijivai pakļautajās teritorijās, kad sākās karš. Lielākā daļa ir savervēti cietumos.

Ir arī divi amerikāņi, slavenākais ir odiozais CIP direktora vietnieces dēls Maikls Gloss, sākotnēji meklējis sevi ekofermās un hipiju komūnās, simpatizējis komunismam, bet beigās atradis savu vietu un galu agresijā pret Ukrainu. Tikmēr ap 2000 līdz 3000 amerikāņu karo par Ukrainu.