Igaunijā atbalsts eitanāzijas legalizēšani aug, bet gatavība rīkoties zema
Igaunijā vairāk nekā 70% ārstu atbalsta eitanāzijas un asistētas pašnāvības legalizēšanu, liecina Tartu Universitātes pētnieku veikta aptauja.
Vienlaikus mazāk nekā puse aptaujāto ir gatavi paši veikt šīs procedūras. Kā uzsver pētījuma autori, pirms eitanāzijas un asistētas pašnāvības legalizācijas būtu jāuzlabo paliatīvās aprūpes pieejamība un ārstiem jāpiedāvā papildu apmācība.
Pirms 20 gadiem eitanāziju Igaunijā atbalstīja 40% ārstu, bet jaunākajā aptaujā, kas veikta 2022.gadā no aprīļa līdz oktobrim, 73% atbalstīja eitanāzijas legalizāciju un 71% respondentu atbalstīja asistēto pašnāvību. Eitanāzija tiek definēta kā aktīva miršana ar ārsta palīdzību. Pašnāvība ar asistētu pašnāvību nozīmē aiziešanu no dzīves ar ārsta iedotu medikamentu palīdzību, kurus pacients lieto pats.
Vienlaikus pētījuma autori norāda, ka dalībai aptaujā atsaucās 5266 ārsti, kas ir aptuveni 19% no visiem ārstiem Igaunijā, turklāt gandrīz puse no respondentiem ir jaunāki par 40 gadiem. Ierasti tieši gados jaunāki ārsti vairāk atbalsta eitanāzijas legalizēšanu.
Lai gan kopumā ārstu atbalsts ir augsts, viņu gatavība personīgi veikt procedūras ir daudz zemāka. Eitanāziju būtu gatavi veikt 37%, bet 46% aptaujāto ārstu būtu gatavi palīdzēt izdarīt pašnāvību. Pētījuma autori to daļēji skaidro ar nepieciešamo apmācību trūkumu.
Pētījumā arī noskaidrots, ka nedaudz vairāk nekā trešdaļa ārstu savas karjeras laikā ir saskārušies ar pacientiem, kuri izrādījuši interesi par eitanāziju vai asistēto pašnāvību.
Pētījumā tika konstatēta interesanta saikne starp informētību par paliatīvo aprūpi un atbalstu eitanāzijai. Paliatīvā aprūpe ir vērsta uz smagi slimu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, sāpju un citu simptomu mazināšanu. Pētījuma rezultāti parādīja, ka ārsti, kuri ir apmācīti paliatīvajā aprūpē, ir skeptiskāki attiecībā uz eitanāzijas legalizāciju. Tajā pašā laikā divas trešdaļas aptaujāto atzina, ka nav apmeklējuši nevienu šādu kursu.
Tartu Universitātes pētnieki norādīja, ka pirms Igaunijā var veicināt eitanāzijas un asistētās pašnāvības legalizāciju, ir jāatrisina vairākas sistēmiskas problēmas. Galvenā no tām ir nepietiekama kvalitatīvas paliatīvās aprūpes pieejamība.
Pētījums publicēts žurnālā "BMJ Open".
