Krievija nepatiesi apgalvo, ka NATO lidmašīnām Igaunijā ir kodolieroči, radot eskalācijas risku
Krievija ir apsūdzējusi Igauniju kodoldraudu radīšanā pēc tam, kad valsts pauda vēlmi savā teritorijā izvietot NATO slepenās lidmašīnas. F-35 lidmašīnām nav kodolieroču, taču Maskavas nepatiesie apgalvojumi varētu kalpot par attaisnojumu atriebībai.
Donaldam Trampam beidzot atzīstot, ka Krievijai ir ambīcijas ārpus Ukrainas, Igaunijas aizsardzības ministrija gatavojas tam, kas notiks tālāk, jo militāra konfrontācija ar Krieviju šķiet arvien neizbēgamāka. Nesenajā NATO sanāksmē Hāgā pēc sarunas ar Zelenski Tramps atklāti paziņoja, ka Putina teritoriālie mērķi sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām.
Baltijas valstis Maskavas stratēģijas tēmēklī
Šīs atklāsmes atklāj Maskavas nodomu destabilizēt savas kaimiņvalstis, un Igaunija, Latvija un Lietuva kļūst par galvenajiem mērķiem to ģeogrāfiskās ievainojamības dēļ. Igaunijas 293 kilometru garā robeža ar Krieviju, īpaši netālu no Narvas, ir Krievijas artilērijas sasniedzamības zonā.
NATO 5. pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību, saskaras ar kritisku pārbaudījumu, jo Krievija pastiprina savu retoriku. Tomēr Maskava, šķiet, vēlas izvairīties no tiešas tā aktivizēšanas, tā vietā izvēloties provokatīvas darbības, kas maskējas kā aizsardzības atbildes.
Igaunija ir gatava uzņemt NATO F-35 lidmašīnas pieaugošās spriedzes apstākļos
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apstiprināja, ka Igaunija ir gatava uzņemt F-35 daudzfunkcionālos slepenos iznīcinātājus NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas ietvaros. Šīs lidmašīnas kalpo gan kā atturēšanas līdzeklis, gan kā NATO gaisa telpas aizsardzība.
Neskatoties uz to, ka F-35 nav paredzētas kodolieroču misijas Igaunijā, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs to nosauca par "tūlītēju draudu", formulējot izvietošanu kā neapdomīgu eskalāciju. Šo naratīvu pastiprina Krievijas mediji, kas NATO attēlo kā agresoru, neskatoties uz to, ka tās kodolspēki jau ir izvietoti straujā, pārsteidzošā attālumā no NATO robežas, 15 līdz 20 minūtes.
Igaunija nostiprina robežu, pieaugot spriedzei reģionā
Atšķirībā no dažām NATO bāzēm Vācijā vai Turcijā, Igaunijā netiek glabātas kodolgalviņas, kas uzsver, ka izvietošana ir stratēģiska, nevis eskalējoša. Tomēr Krievijas vēstījumi norāda uz ieganstu meklēšanu turpmākām militārām darbībām.
Igaunija kopā ar Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju nostiprina 3450 km garo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, radot modernu dzelzs priekškaru. Šis jaunais dzelzs priekškars, ko papildina kājnieku mīnas pēc tam, kad šīs valstis izstājās no Otavas konvencijas, kas tās aizliedz. Mērķis ir atturēt Krieviju, padarot jebkuru konfrontāciju uz vietas pietiekami garu, lai NATO lielākie militārie spēki varētu ierasties un palīdzēt.
Igaunija ir ieguldījusi 5,2 miljonus eiro aizsardzībā netālu no Narvas, tostarp 32 bunkuros, prettanku barjerās un 12 munīcijas noliktavās. Blīvie meži un Peipusa ezers uz robežas rada dabiskus šķēršļus.
Apņēmīgajam austrumu flangam draud neskaidra nākotne
2025. gada jūnijā Igaunijas mācībās "Storm 25" piedalījās 6000 Igaunijas karavīru un vairāk nekā 10 000 NATO sabiedroto, simulējot aizsardzības operācijas pret Krievijas uzbrukumiem. Lietuvas aizsardzības budžets sasniegs 5,5 % no IKP, kas signalizē par steidzamību reģionā.
Lai gan Igaunijas rīcība ir vērsta uz aizsardzību, Maskava to attēlo kā provokāciju un rada eskalācijas risku. Baltijas jūras robeža tiek arvien vairāk nostiprināta, un likmes ir augstas. Igaunijas aizsardzība ir apdraudēta, un Maskava vēro situāciju.
