Putins pārraksta vēsturi: “Krievija palīdzēja Amerikai kļūt brīvai”
Krievijas diktators Vladimirs Putins atkal izpelnījies uzmanību ar kārtējo mēģinājumu pārrakstīt vēsturi. Sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas notika 3. jūlijā – īsi pirms Amerikas Neatkarības dienas –, Putins apgalvoja, ka Krievija esot palīdzējusi Savienotajām Valstīm atbrīvoties no Lielbritānijas varas.
Tramps un Putins ceturtdien sarunājās aptuveni stundu. Viņi pārrunāja karu Ukrainā, kas joprojām turpinās, neskatoties uz Trampa agrākajiem solījumiem ātri izbeigt konfliktu, ja viņš tiktu ievēlēts prezidenta amatā.
Tomēr pēc sarunas Tramps atzina vilšanos: “Esmu ļoti vīlies sarunā, kas man šodien bija ar prezidentu Putinu, jo man šķiet, ka viņš nav gatavs. Viņš negrib apstāties, un tas ir nožēlojami,” sacīja Tramps.
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka Krievija uzsākusi dronu uzbrukumu Ukrainai dažu stundu laikā pēc šīs telefonsarunas.
Putins, atklājot plašākas detaļas par sarunu, sacīja, ka sarunas laikā atgādinājis Trampam par abu valstu vēsturisko tuvību: “Mums vienmēr, jau ļoti sen, ar Ameriku ir bijušas labas un īpašas attiecības,” viņš sacīja Krievijas televīzijas raidījumā. “Mēs atbalstījām viņu centienus iegūt neatkarību no Lielbritānijas. Mēs patiešām piegādājām ieročus. Mēs palīdzējām ar naudu. Vēlāk mēs atbalstījām Ziemeļus Pilsoņu kara laikā. Tātad šādā nozīmē mums ir bijis, kas vieno.”
Kremļa pārstāvis apstiprinājis, ka Putins šādu vēsturisku atgādinājumu sniedzis sarunas laikā un apsveicis Trampu Neatkarības dienā.
Vēsturnieks Pols Bērindžers savā 2024. gada pētījumā rakstījis, ka Krievijas impērijai un toreiz vēl topošajai ASV bijusi “tāla draudzība”, kurā attiecības bijušas pārsvarā pozitīvas, bet ne sevišķi ciešas. Krievija Amerikas Revolūcijas laikā saglabāja neitralitāti un pat neatzina ASV pārstāvjus 1780. un 1795. gadā, oficiāli ASV atzīstot tikai 1803. gadā – gandrīz divas desmitgades pēc Neatkarības deklarācijas.
Vēlāk ASV klusām atbalstīja Krieviju Krimas karā (1850. gados), bet Krievija atbalstīja Savienības pusi Amerikas Pilsoņu karā. Šajā labvēlības laikā Krievija arī pārdeva Aļasku ASV. Taču ideoloģiskas un ģeopolitiskas atšķirības drīz vien ieviesa spriedzi abu valstu attiecībās.
Nav skaidrs, kad varētu notikt nākamās sarunas starp Krieviju un Ukrainu vai Krieviju un ASV. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs jūnijā norādīja, ka Maskava cer noteikt trešās sarunu kārtas datumu ar Kijivu “nedēļas laikā”, taču pagaidām nekādu konkrētu virzību nav.
