Astronomi tikuši pie pasaulē jaudīgākās fotokameras
Astronomi ieguvuši pirmos kadrus, ieskatoties Visuma dzīlēs ar pasaulē jaudīgāko fotokameru. Ar to, iespējams, izdosies atklāt desmitreiz vairāk Visuma objektu, nekā zināms pašlaik.
ASV finansētajā un uzbūvētajā Veras Rubinas observatorijā ir ļoti spēcīgs teleskops, kas drīzumā var atklāt arī hipotētisko mūsu Saules sistēmas devīto planētu, ja tāda pastāv. Iecerēts, ka no šejienes varēs laikus pamanīt bīstamus asteroīdus un izveidot sīku Piena Ceļa karti. Zinātnieki arī cer rast atbildes, kas attiecas uz noslēpumaino tumšo matēriju.
Jaunais teleskops atrodas Čīles Andos Pačona kalna virsotnē 2662 metrus virs jūras līmeņa. Kas īpaši svarīgi, naktī tur ir ļoti tumšs, jo netraucē pilsētu radītais gaismas piesārņojums. Automobiļiem šeit ir aizliegts ieslēgt tālās gaismas. Pašlaik zinātnieki var pētīt objektus, kas atrodas 163 000 gaismas gadu tālu. Jaunais teleskops šo robežu pārbīdījis līdz 1,2 miljoniem gaismas gadu, tas spēj uztvert tāltālu galaktiku gaismu un supernovu uzliesmojumus no zvaigznēm, kas eksplodējušas pirms miljardiem gadu.
Fotokameras izšķirtspēja ir 3200 megapikseļu, 50 līdz 70 reižu vairāk nekā labai profesionāļu spoguļkamerai vai 67 reizes vairāk nekā “iPhone 16 Pro”. Tā var kvalitatīvi nobildēt viena eirocenta monētu no 144 metru attāluma. Sākumā gaisma krīt uz lielāko spoguli 8,4 metru diametrā, pēc tam atstarojas uz 3,4 metru spoguli, un, pirms attēlu uzņem kamera, to pārtver 4,8 metru spogulis. Visiem trim spoguļiem jābūt nevainojamā stāvoklī, pat viens puteklītis var visu sabojāt.
Nākamos desmit gadus kamera bildēs Dienvidu puslodes debesjumu ik 40 sekundes astoņas līdz 12 stundas katru nakti. Datu plūsmai pētījuma “Legacy Survey of Space and Time” laikā sekos simtiem zinātnieku visā pasaulē. Pats svarīgākais – katru reizi pamanot kādā apgabalā izmaiņas, teleskops par to ziņos. Tas ir būtiski, lai pamanītu potenciāli bīstamu asteroīdu vai komētu. “Tas ir revolucionārs sasniegums. Mums būs vislielākais datu apjoms par mūsu galaktiku, kāds jebkad mums bijis,” saka britu profesore Elisa Disona no Daremas universitātes.
Par godu izcilai zinātniecei
Teleskops nosaukts amerikāņu astronomes Veras Rubinas (1928–2016) vārdā, viņa pētīja kustību spirālveida galaktikās un atklāja, ka zvaigznes kustas pārāk ātri, lai to varētu izskaidrot tikai ar redzamo vielu. Tas nozīmēja, ka galaktikās ir daudz neredzamas vielas, kas rada papildu gravitāciju – tumšā matērija.
