Slovākijas premjers rosina valsti izstāties no NATO
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paudis neapmierinātību ar NATO valstu izdevumiem aizsardzībai un norādījis, ka Slovākijai, iespējams, piemērotāks būtu "neitrāls statuss".
"Es jums teikšu, ka šajos bezjēdzīgajos bruņošanās laikos, kad ieroču ražotāji berzē rokas, tāpat kā farmācijas uzņēmumi berzēja rokas Covid laikā, neitralitāte Slovākijai ļoti labi derētu," otrdien norādīja Fico, kritizējot NATO plānu palielināt dalībvalstu aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Viņš vietnē "Facebook" norādīja, ka Slovākijai ir jāizlemj - vai nu maksāt šo "jauno dalības maksu" vai pamest NATO.
Fico izteikumus asi kritizēja ne tikai Slovākijas opozīcijas politiķi, bet arī Valsts prezidents Pēteris Pelegrīni, ar kuru viņam daudzos jautājumos sakrīt viedoklis. Fico "meistarīgi izdevies pārslogot publisko telpu ar jautājumu, par kuru mēs visi 20 dienas diskutēsim, neko nesasniedzot," paziņoja Pelegrīni. "Mūsu neitralitāte mums izmaksātu daudz vairāk nekā mūsu dalība NATO," uzsvēra prezidents.
Slovākija, kas ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada, sasniedza NATO noteikto aizsardzības izmaksu likmi - 2% no IKP - 2022. gadā. Līdz Fico atgriešanos valsts premjerministra amatā 2023. gada oktobrī, Slovākija bija arī nelokāma kaimiņvalsts Ukrainas atbalstītāja. Tomēr kreisi noskaņotā Fico, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vadība apturēja visu militāro palīdzību Kijivai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jau nedēļām ilgi ierosina alianses dalībvalstīm palielināt savus tēriņus aizsardzībai, kā to prasījis arī ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa priekšlikums paredz, ka NATO valstīm līdz 2032. gadam vismaz 3,5% no to gada ekonomiskās kopprodukta būtu jāvelta aizsardzības izdevumiem un 1,5% no IKP — ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai.
