Emanuels Makrons asi kritizē Trampa draudus pārņemt Grenlandi. "Sabiedrotie tā nerīkojas!"
Francijas prezidents Emanuels Makrons stingri kritizējis ASV prezidenta Donalda Trampa draudus pārņemt Grenlandi. "Es nedomāju, ka sabiedrotie tā rīkojas," Makrons sacīja, ierodoties Dānijas autonomajā teritorijā.
Līdz ar savu vizīti, Makrons kļuvis par pirmo ārvalstu valsts vadītāju, kas apmeklējis plašo, minerāliem bagāto Arktikas teritoriju, kopš ASV prezidents sāka izteikt tiešus draudus Grenlandi anektēt.
"Es nedomāju, ka sabiedrotie tā rīkojas," Makrons sacīja, ierodoties Dānijas autonomajā teritorijā ļoti simboliskā vizītē, kuras mērķis ir paust "Francijas un ES solidaritāti" ar Grenlandi ceļā uz G7 līderu samitu Kanādā.
"Ir svarīgi, lai Dānija un eiropieši apņemtos aizsargāt šo teritoriju, kur stratēģiskās likmes ir ļoti augstas un kuras teritoriālā integritāte ir jārespektē," uzrunā medijiem pauda Makrons.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets aizvadītajā nedēļā atzina, ka Pentagons ir izstrādājis plānus nepieciešamības gadījumā ar spēku pārņemt Grenlandi, taču Kongresa uzklausīšanā atteicās atbildēt uz atkārtotiem jautājumiem par šo tēmu. Tikmēr Tramps vairākkārt paudis, ka ASV ir nepieciešama Grenlande "nacionālās drošības apsvērumu dēļ".
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa no Grenlandes 57 000 iedzīvotājiem vēlas neatkarību no Dānijas, bet nevēlas kļūt par ASV daļu. Dānijas valdība ir paziņojusi, ka Grenlande “nav pārdošanā” un tikai grenlandieši var noteikt savu nākotni.
Francijas prezidents ieradās Grenlandē pēc Dānijas un Grenlandes lūguma un viņa sešu stundu ilgā vizīte bija nepārprotams signāls Trampa administrācijai. Tā sākās ar sarunām ar Dānijas un Grenlandes premjerministriem Meti Frederiksenu un Jensu Frederiku Nīlsenu uz Dānijas jūras spēku fregates.
Makrons pirms vizītes sacīja, ka tās mērķis ir novērst turpmākas nelietības šajā teritorijā. Martā ASV viceprezidents Dž. D. Venss apmeklēja Pitufikas ASV militāro bāzi salā, kritizējot Dāniju par to, ka tā nav "paveikusi labu darbu Grenlandes iedzīvotāju labā", un apgalvojot, ka Kopenhāgena ir atstājusi novārtā teritorijas drošību. Jāpiebilst, ka Grenlandes stratēģiskā nozīme ir pieaugusi, jo notiek cīņa par retzemju metāliem pasaulē, turklāt kūstošais ledus ir pavēris jaunus kuģošanas ceļus minētajā teritorijā.
