14 000 karavīru, 100 ballistiskās raķetes un miljoniem munīcijas vienību: ziņojums atklāj, ko Ziemeļkoreja nosūtījusi Krievijai

Galvenie fakti no ziņojuma:

• 2024. gadā uz Krieviju nosūtītas līdz 9 miljoniem artilērijas lādiņu un munīcijas vienību.

• 2023. gadā Krievijā dislocēti vairāk nekā 11 000 Ziemeļkorejas karavīru, un vēl 3 000 – šī gada sākumā.

• Nosūtītas vismaz 100 ballistiskās raķetes, kas izmantotas triecieniem pret civiliedzīvotājiem Kijivā un Zaporižjā.

• Krievijai piegādāti raķešu palaišanas iekārtas, pašgājējas lielgabali un cita smagā tehnika.

Apmaiņā Krievija Ziemeļkorejai piegādājusi pretgaisa aizsardzības sistēmas, elektroniskās karadarbības tehnoloģijas un rafinētu naftu. Tāpat Maskava sniegusi datu atgriezenisko saiti, lai palīdzētu Phenjanai pilnveidot savas raķešu vadības tehnoloģijas.

Ziņojumā norādīts, ka šī sadarbība ļauj Ziemeļkorejai gan finansēt savu militāro programmu, gan iegūt praktisku pieredzi mūsdienu karadarbībā, vienlaikus pārkāpjot vairākus ANO Drošības padomes lēmumus par ieroču embargo.

Rietumvalstu bažas pieaug – ASV izteikusi brīdinājumus, ka Krievija varētu nodot Ziemeļkorejai arī kosmosa un satelītu tehnoloģijas apmaiņā pret turpmāku atbalstu karam.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad pirmo reizi oficiāli atzinis, ka Ziemeļkorejas karavīri piedalījušies kaujās Kurskas apgabalā. Ukraiņu amatpersonas ziņo, ka pēc smagiem zaudējumiem šie karavīri janvārī atvilkti no frontes līnijām.

Ziņojumu kopīgi atbalstīja Austrālija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Nīderlande, Jaunzēlande, Dienvidkoreja, Lielbritānija un ASV, aicinot Ziemeļkoreju uz “nozīmīgu diplomātisku dialogu”.

Tikmēr Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Rietumi turpinās bruņot Ukrainu, Krievija varētu sākt piegādāt ieročus Phenjanai.