Kurās valstīs nekad nav bijis karš: šis "pasaules fenomens" šobrīd spēj pārsteigt
Ukraina ir Krievijas uzsāktā kara stāvoklī jau kopš 2014. gada. Sākumā notika Krimas okupācija, pēc tam iebrukums Donbasā un jau 2022. gadā - pilna mēroga ofensīva. Šķiet, ka tā jau kļūst par normu un dzīvi bez kara mēs nekad neesam redzējuši.
Interesanti būtu uzzināt, kurā valstī nekad nav bijis kara, nāves gadījumu un postījumu. Un, pārsteidzoši, šādi gadījumi tomēr ir.
Kuras valstis nekad nav piedalījušās karā
Dažām valstīm ilgstoši izdodas palikt neitrālām. Iespējams, pateicoties ģeogrāfijai vai reljefam, bet tās nepiedalās ne starptautiskajos, ne iekšējos karos. Lai gan, patiesību sakot, meklējot tālāk par pēdējiem gadsimtiem, praktiski nevienam nav izdevies izvairīties no konfliktiem, vēsta UNIAN.
Ja domā par to, kurā valstī nav bijis kara, tad Šveice ir viens no pirmajiem variantiem, par kuru sanāk atcerēties. Oficiāli neitralitāte tika pasludināta jau 1815. gadā, un kopš tā laika Šveice patiešām ne reizi nav sūtījusi savu karaspēku karā (pat neskatoties uz karadarbību ap tās robežām). Turklāt tai ir sava armija, bet vīriešu pienākums ir pildīt militāro dienestu - 260 dienas desmit gadu laikā.
Tomēr Šveice nav piedalījusies Pirmajā un Otrajā pasaules karā un notur miermīlīgas valsts statusu jau vairāk nekā divus gadsimtus. Eiropā pie šāda saraksta var pieskaitīt vēl dažas sīkas monarhijas-republikas. Piemēram, Lihtenšteina kopš XIX gadsimta vidus pilnībā atteicās no armijas un kopš tā laika nav iesaistījusies nevienā bruņotā konfliktā. Arī Andoras Firstiste, kas atrodas Pirenejos starp Franciju un Spāniju, neveic karadarbību. Lai gan leģenda vēsta, ka 1914. gadā formāli pieteikusi karu Vācijai, reālas cīņas tā arī nav notikušas.
Vatikāns, kas tika izveidots 1929. gadā, jau no paša sākuma deklarēja absolūtu neitralitāti - tam nav pašam savas armijas, tikai goda gvarde pāvesta apsardzei. Līdzīgi Sanmarīno (vecākā Republika, kas dibināta IV gadsimtā) nekad vēsturē nav piedalījusies karos un nav tiekusies pēc ekspansijas.
Starp salu valstīm izceļas Islande un Okeānijas valstis. Islande neatkarīga kļuva tikai XX gadsimtā. Tai nav pastāvīgas armijas. Otrā pasaules kara laikā to aizstāvēja sabiedrotie, taču paši islandieši kaujas darbībās nepiedalījās.
Palau un Tuvalu, kā arī Vanuatu Klusā okeāna dienvidos, kas pēc neatkarības iegūšanas neielaidās militāros konfliktos. Arī Seišelu salas Indijas okeānā nav piedzīvojušas karus savā teritorijā. Pat konfliktu pilnā pasaulē tā tiek uzskatīta par "miera salu" - vēsturē tur nav bijis neviena kara.
Karus nekaro mūsdienu Āfrikas un Amerikas valstis, lai gan iekšēji konflikti tur ir. Kostarika pēc 1948. gada pilsoņu kara likvidēja armiju un kopš tā laika starptautiskajā arēnā nav piedalījusies karadarbībā. Līdzīgu kursu pasludināja arī Maurīcija - tā ir pazīstama ar miermīlību un bruņotu sadursmju neesamību. Arī Botsvāna (bez skaļiem notikumiem neatkarības iegūšanas brīdī 1966. gadā) tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām un miermīlīgākajām kontinenta valstīm.
Kura no valstīm vispār nav karojusi
Eiropas vēsturiskā miera piemēri ir visbiežāk sīkas vai īpašas teritorijas, kuru loma kontinentā neparedzēja karadarbību. Bez jau pieminētajām valstīm var atcerēties Monako, kas XX gadsimtā atradās zem Francijas protektorāta un faktiski nepiedalījās karos.
Šobrīd ir viegli pateikt, kurā valstī nav karu - tas attiecas uz jebkuru valsti, izņemot Ukrainu, kurā iebrukusi Krievija; Sudānu - kur kopš 2023. gada turpinās pilsoņu karš; Palestīnu un Izraēlu; un Jemenu. Tāpat par aktīvu šobrīd var saukt konfliktu Mjanmā un Somālijā.
