Trampa simts valdīšanas dienas: kas mainījies ASV un pasaulē?

Stājoties amatā 2025. gada 20. janvārī, Donalds Tramps otro reizi kļuva par ASV prezidentu. Kopš tā laika mainījies tik daudz, ka 100 dienas šķiet gandrīz neticami īss termiņš valsts apgriešanai par 180 grādiem. Vai tā būtu vektoru maiņa ārpolitikā vai preču tarifu ieviešana, diez vai paiet diena bez jaunām ziņām no Baltā nama.

"Neatkarīgi no tā, kurā pusē jūs esat, lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka ir noticis ļoti daudz notikumu," intervijā DW paziņoja ASV universitātē Vašingtonā valsts pārvaldes un politikas profesors Patriks Melouns. 

Aiz tā ir zināma stratēģija. Nemitīga jaunu paziņojumu plūsma par galējiem pasākumiem, no kuriem daudzi vērsti pret ASV demokrātisko būtību, ir aicināta "šokēt" un paralizēt politiskos oponentus. Savukārt ASV pilsoņi, kas nepiekrīt jaunajam kursam, nezina, pret ko protestēt: pilnībā ignorēt Trampa klimata izmaiņas un plānus naftas urbšanas palielināšanai? Vai arī graut varas dalīšanas principu, kad valdība deportē migrantus pretēji federālo tiesnešu skaidrajiem norādījumiem? Vai arī preses brīvības un vārda brīvības ierobežojumi, kad nevēlamiem medijiem aizliedz parādīties Baltajā namā, bet nevēlamiem pētniekiem, vai pat veselām universitātēm, pārtrauc finansēšanu?Bet cik daudz no tā, ko viņš saviem atbalstītājiem solīja pirms vēlēšanām 2024. gada novembrī, ASV prezidents realizēja pirmajās 100 dienās?

Karš Ukrainā: panākt mieru 24 stundās

Ja viņu ievēlēs, Tramps paziņoja pasākumā Ņūhempšīrā 2023. gada maijā, viņš karu Ukrainā beigs visīsākajā laikā. "Viņi mirst, krievi un ukraiņi. Es gribu, lai viņi pārstāj mirt," toreiz teica Tramps. "Un es to darīšu, es to darīšu 24 stundu laikā."

Tomēr karš joprojām plosās. Intervijā "The Time", kas veltīta pirmajām 100 prezidentūras dienām, atbildot uz attiecīgo jautājumu, Tramps paziņoja, ka viņa teiktais bijis pārspīlēts. "Acīmredzot cilvēki zina, ka tad, kad es to teicu, tas tika pateikts pa jokam, bet tāpat tika pateikts, ka tas tiks pabeigts," viņš skaidroja.

Skaidrs, ka Trampam nācās apzināties, ka viņš nespēs izbeigt konfliktu vienas dienas laikā. ASV strādā pie miera sasniegšanas bez īpašas koordinācijas ar saviem sabiedrotajiem - un atrodas tuvāk Krievijas pusei nekā Ukrainas pusei. Tramps devās uz tālu ejošu piekāpšanos Krievijas agresoram savā pirmajā telefonsarunā ar Vladimiru Putinu.

Gluži pretēji, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Baltajā namā saņēmis īsziņu no Trampa un viņa viceprezidenta Dž. D. Vensa par to, ka it kā izrādījies nepateicīgs. Militārā palīdzība Ukrainai tika apturēta. Bet nesen Tramps kritizēja Kijivu par to, ka tā pieturas pie Krimas atgriešanās pozīcijas Ukrainai tā vietā, lai atdotu to ienaidniekam miera sasniegšanas vārdā. Kara nomocītā Ukrainas tauta ar šoku reaģē uz to, kā izvērsusies tās galvenā atbalstītāja politika.
Tomēr ASV rietumu partneriem ir arī iemesls satraukumam. Tramps vairākkārt apšaubījis ASV un NATO attiecības. Viņš pat paziņoja, ka nepasargās no Putina uzbrukuma tās NATO dalībvalstis, kuras, viņaprāt, netērē pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai. Lai gan vēlāk viņš atteicās no saviem vārdiem, kļuva skaidrs, ka Eiropas valstis vairs nevar paļauties uz Ameriku.

Imigrācija: "Patriekt asinskāros noziedzniekus"

Imigrācijas politika bija viena no Trampa galvenajām tēmām priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Pasākumā Ņujorkā 2024. gada oktobrī viņš solīja uzvaras gadījumā vēlēšanās sākt vērienīgāko deportāciju programmu ASV vēsturē. Pēc Trampa teiktā, viņš "asinskāros noziedzniekus ieliks cietumā un pēc tam izmetīs no valsts tik ātri, cik vien iespējams".

Februārī, Trampa pirmajā pilnajā prezidentūras mēnesī, ASV valdība deportēja aptuveni 11 tūkstošus migrantu. 2021. gada februārī, Džo Baidena administrācijas pirmā darba mēneša laikā, deportēti aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, taču Trampa laikā samazinājusies iebraukšana ASV pāri robežai ar Meksiku, norāda "NBC News".

Tramps noteikti sarežģījis imigrāciju, saka Melouns. "Kāds to nosauks par panākumu, kāds - par nesavienojamu ar amerikāņu vērtībām," norādīja profesors.

Ekonomika: "Amerika ir atgriezusies"

Tramps apgalvoja, ka viņa vadībā ASV ekonomika pacelsies. Viens no viņa solījumiem bija "padarīt Ameriku atkal pieejamu" - pie viņa cenas kritīsies. Un, tāpat kā Ukrainas kara gadījumā, kopš viņa prezidentūras pirmās dienas.

Dažās jomās tas ir izdevies. Piemēram, benzīna cenās. Tāpat samazinājušās aviobiļešu cenas un dzīvošana viesnīcās, tāpat kā inflācija kopumā. Bāzes, proti, vidējās preču cenas, neņemot vērā stipri svārstīgo benzīna un pārtikas cenu, martā bija par 2,8 procentiem augstākas nekā iepriekšējā gadā - tas ir zemākais kāpums gandrīz četru gadu laikā, norāda informācijas aģentūra AP.

"Prezidenta politika attur inflāciju," intervijā CNBC skaidroja Donalda Trampa galvenais ekonomiskais padomnieks Stīvens Mirans. "Kombinācijā ar to, kas šobrīd notiek tirdzniecībā, tas liecina, ka Amerika atgriežas."

Taču daudziem amerikāņiem gājiens uz lielveikalu joprojām ir tikpat dārgs kā Trampa prezidenta termiņa sākumā. Nedēļas pirkumi divu cilvēku ģimenei var maksāt vairāk nekā 150 dolāru.

Tarifi: pielikt punktu "smieklīgi atvērto robežu" politikai

Tramps pēc savas ievēlēšanas paziņoja, ka izbeigs "smieklīgi atvērto robežu" politiku un ASV tirdzniecības bilances deficītu. Viņš plānoja tarifus ieviest vienlīdzīgus tiem, kurus attiecīgais partneris iekasēja no amerikāņu precēm. Solījums tika izpildīts aprīlī. Daudzos gadījumos ASV ieviestie tarifi bijuši pat lielāki.

Tomēr tas dažas preces padarīja dārgākas ASV patērētājiem un apdraudēja izveidojušās tirdzniecības attiecības. Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes institūta "Pewinion Research Institute" veikto aptauju amerikāņi šodien savas valsts ekonomisko situāciju un nākotni vērtē kritiskāk nekā februārī, īsi pēc Trampa inaugurācijas un pirms tam, kad viņiem tiks ieviesti tarifi.

Iepriekš četrdesmit procenti aptaujāto paziņoja, ka sagaida situācijas uzlabošanos ASV ekonomikā nākamā gada februārī. 37 procenti uzskatīja, ka situācija pasliktināsies. Aprīlī tikai 36 procenti uzskatīja, ka ekonomiskā situācija ASV uzlabosies pēc gada. No otras puses, 45 procenti uzskatīja, ka tā pasliktināsies.

Valdībai trūkst stabilitātes

Zināmu nenoteiktību var radīt tas, ka Trampa administrācija tarifus aptur vai atceļ tikpat ātri, kā ievieš. Pēc ASV universitātes Melouna teiktā, šāda mētāšanās kaitē jebkuras labi funkcionējošas valdības galvenajam pīlāram - stabilitātei.

"Pirmās 100 dienas bija virpuļviesulis, bet tas nebija pilnīgs progress," ir pārliecināts profesors. Trampa administrācija daudz ko ieviesa un tad atkal atcēla. Tas izpaudās tarifos, kā arī štatu samazināšanā daudzās ministrijās. Vispirms tika samazināti tūkstošiem cilvēku. Kad nedaudz vēlāk atklājās, ka daži no šiem darbiniekiem, piemēram, aviācijas vai kodoldrošības jomā, tomēr bija neaizstājami, viņus atkal pieņēma darbā.

"Šādi vadīt ir ļoti sarežģīti," saka Melouns. "Visām valdībām ir vajadzīga konsekvence, prognozējamība un stabilitāte. Bet mums šobrīd tā nav."