Kāpēc pāvests Francisks pēdējos 12 gadus neapmeklēja savas dzimtās mājas?

Savos 76 gados - gadu vecāks, nekā bīskapiem un kardināliem ierasts, kad viņi iesniedz pāvestam demisijas lūgumu, - viņš netika uzskatīts par reālu kandidātu šīs vakances aizvietošanai, uzskata analītiķi.

"Kad viņš no Buenosairesas devās uz konklāvu, viņš izskatījās nedaudz skumjš. Viņš gatavojās doties atpūtā un iegūt istabu Buenosairesas garīdznieku mājā Floresas rajonā," argentīniešu laikrakstam "Clarín" pastāstīja Buenosairesas arhieparhijas garīdznieks Giljermo Marko. Tomēr, par pārsteigumu viņam un visai pasaulei, Bergoljo drīz vien kļuva par pāvestu un palika par viņu 12 gadus.

Kā BBC pastāstījis Mundo Gustavo Vera - tuvs Bergoljo draugs un argentīniešu organizācijas "La Alameda", kas nodarbojas ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību un verdzību, vadītājs, pāvests Francisks gaidījis, ka pāvesta amatā uzturēsies īsāku laiku.

"Viņš domāja, ka tie būs četri gadi, ņemot vērā viņa vecumu," sacīja Vera.
Vera sadraudzējās ar Bergoljo, kad viņš bija arhibīskaps. Pāvesta Franciska laikā viņi apmainījās simtiem vēstuļu, kurās, pēc viņa vārdiem, pāvests vienmēr izrādījis interesi par to, kas notiek viņa dzimtajā zemē.

"Dažreiz viņš komentēja futbolu, citreiz tango, citreiz kultūras notikumus," saka Vera, pēc kuras teiktā, pāvests detalizēti sekojis Argentīnas ziņām. Neskatoties uz to, viena no pārsteidzošākajām lietām Franciska pāvesta amatā ir fakts, ka 12 gadu laikā viņš ne reizi nav apmeklējis savu dzimto zemi.

Pāvests Francisks apmeklēja četras no piecām valstīm, kas robežojas ar Argentīnu. Viņa pirmais brauciens uz ārzemēm notika Brazīlijā jau trīs mēnešus pēc stāšanās amatā 2013. gadā. Pēc tam, 2015. gadā, viņš devās uz Bolīviju un Paragvaju, bet trīs gadus vēlāk - uz Čīli. Viņš ir viesojies arī citās Latīņamerikas valstīs: Kubā, Ekvadorā, Meksikā un Peru.

Kāpēc viņš neapmeklēja pats savu valsti? Atbilde uz šo jautājumu jāmeklē pāvesta Franciska sarežģītajās attiecībās ar viņa dzimteni. Daži tautieši viņu mīlējuši, bet citiem viņš palicis atmiņā kā pretrunīgs personāžs.

Sākotnējais lepnums, ko lielākā daļa argentīniešu izjuta pēc paziņojuma, ka viņu valsts pilsonis kļūs par pirmo Latīņamerikas pāvestu, gadu gaitā nomainījās ar vilšanos. Pēc "Pew Research Center" pētījuma datiem, pozitīvi noskaņoto cilvēku skaits ir samazinājies no 91% 2013. gadā līdz 64% 2024. gadā. sākumā tikai 3%, bet pērn 30%. No sešām aptaujātajām Latīņamerikas valstīm nozīmīgākais pozitīvās attieksmes samazinājums pret pāvestu argentīnieti tika fiksēts pašā Argentīnā.

Konservatīvie viņu vainoja vēsturisko tradīciju graušanā, ko viņi svēti godāja, bet reformatori cerēja uz dziļākām pārmaiņām. Katru reizi, kad viņam jautāja par iespējamo braucienu uz Argentīnu, Francisks sniedza izplūdušas atbildes.
"Es gribētu braukt. Tā ir mana tauta, bet pagaidām tas nav plānots. Vispirms jānokārto vairāki jautājumi," viņš teica pēdējo reizi 2024. gada septembrī, atgriežoties no savas tūres pa Āzijas un Klusā okeāna reģionu. Argentīniešiem bija grūti saprast šo neizlēmību.

"Pirmais, ko jebkurš sportists dara pēc pasaules līmeņa balvas izcīnīšanas, atgriežas savā valstī, lai dalītos tajā ar tautiešiem," rakstīja socttīkla "X" lietotājs Alans Brando. "Bergoljo 13 gadu laikā nav spējis atgriezties savā valstī ne reizi. Šis fakts runā pats par sevi." Pāvesta trūkums bija īpaši ievērojams pēdējos gados, kad Argentīna piedzīvoja dziļu ekonomisko krīzi, kuras rezultātā gada inflācija sasniedza gandrīz 300%, bet nabadzības līmenis strauji pieauga.

Pēc Gustavo Vera teiktā, Francisks Argentīnā neieradās tāpēc, ka nevēlējās, lai viņa vizīti izmantotu politiskiem mērķiem. "Viņš vienmēr ir teicis, ka brauks uz Argentīnu, kad jutīs, ka veicinās nacionālo vienotību, palīdzēs pārvarēt šķelšanos, mēģinās atkal apvienot argentīniešus," sacīja Vera.

Ar šo "šķelšanos" ir domāta milzīga, gadu desmitiem ilga plaisa Argentīnas politikā un sabiedrībā starp 1940. gados nelaiķa prezidenta Huana Perona dibinātās populistiskās peronistu politiskās kustības atbalstītājiem un pretiniekiem (Peronisms jeb justiciālisms ir Argentīnas politiskā kustība).

Argentīnā plaši izplatīts ir uzskats, ka pāvests Francisks bijis peronists. Taču viņš pats to noliedz grāmatā, kas publicēta līdz 10 gadu jubilejai kopš viņa atrašanās pāvesta amatā, 2023. gadā. "Es nekad neesmu bijis saistīts ar peronistu partiju, neesmu bijis pat peronistu aktīvists vai atbalstītājs," viņš rakstīja. Taču vienlaikus piebilda: "Ja mums būtu peronistiska politikas koncepcija, kas tur būtu slikts?"

Taču, Gustavo Vera vārdiem runājot, pāvests ticies ar cilvēkiem "no visa Argentīnas politiskā un sociālā spektra". Gustavo Vera saka: "Tā vietā, lai vainotu Francisku, mums, argentīniešiem, būtu jājautā sev, ko mēs darījām tādu, ka nebijām pelnījuši pāvesta vizīti." Nu jau mūžībā devušās pāvesta draugs arī norāda, ka Bergoljo kritizējuši mediji un lielo pilsētas centru iedzīvotāji, taču citviet valstī viņu mīlējuši.

Gustavo Vera uzskata, ka Francisks joprojām cerēja apmeklēt savu valsti: "Viņš man to neteica, bet es domāju, ka viņš Argentīnai atvēlēja pēdējo savas karjeras posmu, it kā šī valsts būtu galastacija viņa garajā ceļojumā." Pēc Vera teiktā, lai arī viņš saglabājis saikni ar Argentīnu, pāvests Francisks vairs nejutās piederīgs tikai vienai valstij. "Argentīnieši uzskata, ka viņš bija argentīnietis, bet patiesībā viņš bija pasaules pilsonis," viņš piebilst.