“Esi vīrietis, pievienojies armijai!” - ķīniešu sociālajos tīklos izplatās Krievijas armijas propagandas reklāmas, vēsta medijs

Video ir daudzveidīgi — sākot no profesionāli veidotiem vervēšanas materiāliem, līdz tādiem, kas vairāk līdzinās aicinājumam pavadīt “darba brīvdienas”, vēsta “The Guardian”. Vienā no Krievijā uzņemtajiem video redzami dažādi vīrieši ikdienišķās situācijās, piemēram, apsargu veikalā. Teksts vēsta: “Vai par tādu aizstāvi tu gribēji kļūt?”, kāds vīrietis sporta zālē ceļ smagumus, kamēr uz ekrāna parādās teksts: “Vai tiešām tajā ir tavs spēks?” Video noslēgumā vīrieši tērpti militārā aprīkojumā dodas kaujas laukā, bet uzraksts vēsta: “Tu taču esi vīrietis. Tad esi vīrietis.” – skaidrs aicinājums pieteikties Krievijas armijai. Šeit var nosaktīties video. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau trešdien ziņoja, ka Krievijas pusē karo vismaz 155 ķīnieši, uzsverot, ka vervēšanai tiekot izmantota sociālās saziņas vietne "TikTok" un citi Ķīnas sociālie tīkli, kuros krievi izplata reklāmas.ASV Valsts departaments paudis satraukumu par to, ka Krievijas–Ukrainas karā ir iesaistījušies ķīnieši.

Jau ziņots, ka Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lin Jians šādas vēstis kategoriski noliedzis, ka Ķīna Ukrainā būtu izvietojusi savu karaspēku. “Vēlos uzsvērt, ka Ķīnas valdība vienmēr aicina savus pilsoņus turēties pa gabalu no konflikta zonām, izvairīties no jebkādas dalības bruņotos konfliktos un jo īpaši — nepiedalīties militārās operācijās,” sacīja Liņs Jians, atbildot uz žurnālista jautājumu par Ķīnas karavīriem, kurus sagūstījusi Ukrainas armija.

Tomēr Zelenska apsūdzības ar katru brīdi izskatās pamatotākas. “The Guardian” ir ievērojis, ka sociālajos tīklos, piemēram, tādā kā “Douyin”, kas ir līdzīgs “TikTok” lietotnei, joprojām izplatās Krievijas propagandas video. Daudzos no šiem video apsolītās prēmija izklausās visai pievilcīgas – no 60 000 līdz 200 000 CNY (no aptuveni 6749 līdz 23 622 EUR), un alga mēnesī ir aptuveni 18 000 CNY (aptuveni 2247 EUR). Vienā populārajā video krievu “ietekmētāja” ķīniešu valodā stāsta par visām priekšrocībām, piemēram, pabalstiem, medicīnisko aprūpi un augstu atalgojumu, ko ķīnieši var gūt, pievienojoties Krievijas armijai.

“The Guardian” norāda, ka ar šādiem video cilvēki ir dalījušies simtiem tūkstošu reižu, liecinot, ka valsts iestādes nav veikušas saskaņotas pūles, lai tos novērstu. Ķīnas sociālie plašsaziņas līdzekļi tiek stingri uzraudzīti un kontrolēti, ātri un efektīvi cenzējot materiālu, kas tiek uzskatīts par nepieļaujamu.

Ķīna kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā centusies sevi attēlot kā neitrālu pusi, paziņojot, ka nesniegs konfliktā militāru atbalstu ne Kijivai, ne Maskavai. Tomēr, kopš Krievijas iebrukuma sākuma, Ķīna ir ievērojami palielinājusi savu politisko, militāro un ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs attiecīgajā jautājumā atteicies komentēt. “Es nevaru šo situāciju komentēt nekādā veidā,” medijiem Maskavā paziņoja Peskovs.