“Tas ir satraucoši” - ASV par Ukrainā sagūstītiem Ķīnas karavīriem
ASV Valsts departaments paudis satraukumu par to, ka Krievijas–Ukrainas karā ir iesaistījušies ķīnieši, ziņo “Euromaidan”.
“Tas ir satraucoši – gan Ziemeļkorejas līdzdalība, gan fakts, ka sagūstīti Ķīnas karavīri... Ziemeļkorejas līdzdalība un Ķīnas pilsoņu sagūstīšana raisa nopietnas bažas,” preses brīfingā 8. aprīlī sacīja Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa (Tammy Bruce), atbildot uz jautājumu, vai Ķīnas pilsoņu iesaistīšanās Krievijas–Ukrainas karā varētu ietekmēt ASV palīdzību Ukrainai.
Brūsa norādīja, ka Ķīna ir “viens no galvenajiem Krievijas atbalstītājiem šajā karā”, nodrošinot gandrīz 80% no divējāda lietojuma precēm Maskavai. Viņa arī atkārtoti uzsvēra ASV prezidenta Donalda Trampa teikto, ka Ķīnas un Krievijas sadarbība “veicina globālu nestabilitāti” un padara ASV un citas valstis nepasargātas.
Komentāri izskanēja pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojuma 8. aprīlī, ka Ukrainas spēki Doņeckas apgabalā sagūstījuši divus Ķīnas pilsoņus, kuri karojuši Krievijas pusē. “Mums ir informācija, ka Krievijas vienībās ir ievērojami vairāk Ķīnas pilsoņu nekā tikai šie divi,” sacīja Zelenskis. Zelenskis sacīja, ka Ķīnas pilsoņu iesaistīšana karā ir “skaidrs signāls, ka Putins darīs jebko, tikai nebeigs karu”.
Jauns.lv jau ziņoja, ka Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lin Jians šādas vēstis kategoriski noliedzis, noraidot bažas, ka Ķīna Ukrainā būtu izvietojusi savu karaspēku. “Vēlos uzsvērt, ka Ķīnas valdība vienmēr aicina savus pilsoņus turēties pa gabalu no konflikta zonām, izvairīties no jebkādas dalības bruņotos konfliktos un jo īpaši — nepiedalīties militārās operācijās,” sacīja Lins Jians, atbildot uz žurnālista jautājumu par Ķīnas karavīriem, kurus sagūstījusi Ukrainas armija.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā Ķīna publiski nav nosodījusi Krievijas agresiju. 2022. gada martā Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji nosauca Krieviju par “Pekinas svarīgāko stratēģisko partneri”. Lai gan starptautiskās sankcijas lika Ķīnai daļēji samazināt atbalstu Maskavai, Pekina turpinājusi sniegt diplomātisku atbalstu un izplatīt Krievijas versiju par notikumiem karā.
