Vācieši neiesaka ēst Baltijas reņģes

Īstermiņa peļņas vārdā zvejnieku kompānijas ignorē zivju krājumu straujo mazināšanos, - ar šādu kritiku trešdien, 9. aprīlī, Hamburgā klajā nākusi Pasaules Dabas fonda (WWF) Vācijas filiāle. Šī organizācija periodiski atjauno savus ieteikumus zivju un jūras velšu ekoloģiskajam patēriņam, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, un izmanto tam luksofora sistēmu. Aktuālajā ieteikumu versijā īpašu patērētāju uzmanību ekologi pievērš Vācijā un Krievijā populārajām siļķēm un skumbrijām.

Dramatiski samazinoties šo zivju sugu krājumiem, rodas bažas. Īpaši saspringta situācija izveidojusies Baltijas, Barenca un Norvēģijas jūrā. Ziemeļaustrumatlantijā Norvēģijas pavasara-nārsta reņģu biomasa nokritusies līdz kritiskam rādītājam, bet lomi turpina pārsniegt zinātniskās rekomendācijas, norāda WWF. Krājumi Īrijas jūrā liecina par pārmērīgu nozveju, Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā Baltijas reņģu (reņģu) skaits arī ir ievērojami zemāks par noturīgo līmeni - šeit klimata pārmaiņu un pārmērīgas nozvejas dēļ šī zivju suga atrodas uz izzušanas robežas.

Izņēmums ir Baltijas austrumi - Rīgas jūras līcis. Atlantijas siļķes cienītājiem ekologi iesaka ēst šajā reģionā nozvejotās zivis. Tas pats attiecas uz skumbriju Ziemeļaustrumu Atlantijā. Skumbrijas nārsta krājumi šeit pastāvīgi samazinās kopš 2015. gada un šobrīd ir kritiskā līmenī.

Kopš 2010. gada lomi nemitīgi pārsniedza zinātnieku ieteikumus - pēdējo reizi par aptuveni 40 procentiem. Pilnīgs krājuma kritums kļūst arvien ticamāks, brīdina eksperti no WWF Vācijas filiāles. Ziemeļaustrumu Atlantija viņa ieteikumos atzīmēta ar satraucoši sarkanu krāsu. Patērētājiem labāk pirkt zivis no Centrālatlantijas austrumu daļas.