"Šie cilvēki neatgriezīsies dažādās Krievijas daļās, lai vāktu kukurūzu," Baltijas valstis bažījas par situāciju pēc uguns pārtraukšanas Ukrainā
foto: (Foto: AP/Scanpix)
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

"Šie cilvēki neatgriezīsies dažādās Krievijas daļās, lai vāktu kukurūzu," Baltijas valstis bažījas par situāciju pēc uguns pārtraukšanas Ukrainā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Baltijas valstu aizsardzības ministri ir pārliecināti, ka uguns pārtraukšana Ukrainā krasi palielinās drošības draudus reģionam, jo Kremlis turpinās īstenot plānus par karaspēka apbruņošanu un pārsviešanu uz NATO ziemeļaustrumu flangu.

"Šie cilvēki neatgriezīsies dažādās Krievijas daļā...

Kā raksta "Financial Times", Igaunija, Latvija un Lietuva ir nobažījušās, ka Maskava neapstāsies Ukrainā un norāda, ka Kremlis jau iezīmējis plānus palielināt militāro ražošanu un izvietot papildu karaspēku gar to robežām. "Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārdalīs savus spēkus. Tas nozīmē, ka draudu līmenis arī ļoti strauji pieaugs," intervijā "Financial Times" paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene izteica analoģiskas piezīmes nesenās vizītes laikā Lielbritānijā. "Nelolosim ilūzijas. Nemānīsim sevi, ka ar Krieviju būs cauri pēc Ukrainas. Krievija izmantos laiku pēc uguns pārtraukšanas, lai paātrinātu sava militārā potenciāla pieaugumu. Viņiem jau ir milzīga, kaujas aktivitātēm apmācīta armija, kas kļūs vēl lielāka," sacīja Šakaliene.

Pevkurs uzskata, ka no 600 000 Krievijas karavīru, kas, pēc aplēsēm, pašlaik atrodas Ukrainā, 300 000 tiks pārdislocēti uz citiem iecirkņiem. "Šie cilvēki neatgriezīsies dažādās Krievijas daļās, lai vāktu kukurūzu vai darītu ko citu, jo alga, ko viņi saņem armijā, ir piecas līdz desmit reizes lielāka par to, ko viņi varētu saņemt savā dzimtajā pilsētā," viņš norādīja.

Baltijas valstis ir īpaši satrauktas arī par vērienīgajām militārajām mācībām "Zapad", kas notiks to robežu tuvumā Krievijā un Baltkrievijā šoruden. Šīs mācības imitē konfliktu ar NATO dalībvalstīm un ietver desmitiem tūkstošu karavīru, tanku, lidmašīnu un artilērijas, ziņo UNIAN.

Vienlaikus NATO austrumu flanga valstis paziņojušas, ka nevar uzņemties saistības izvietot karaspēku Ukrainā par sliktu pašu drošībai. "Mēs nevaram apdraudēt NATO austrumu flanga drošību. Mēs nevaram iekrist lamatās, ka mūsu spēki kaut kādā veidā ir nostiprināti Ukrainā. Tad mums būs riski uz mūsu robežas," sacīja Pevkurs.