Pirmā no kontinentālās Eiropas palaistā orbitālā raķete "Spectrum" uzsprāgst drīz pēc starta, taču izstrādātāji ir apmierināti

28 metrus garā divpakāpju raķete “Spectrum”, kas paredzēta līdz vienas tonnas kravas nogādāšanai zemajā Zemes orbītā, startēja plkst. 13.30 pēc Latvijas laika no speciāli izveidotas “Isar Aerospace” starta platformas Annejas kosmodromā Norvēģijas ziemeļos. Aptuveni 18 sekundes pēc pacelšanās raķetes vektora vadības sistēma sāka pārkoriģēt lidojuma virzienu. Vēl pēc 10 sekundēm visi pirmās pakāpes dzinēji izslēdzās, un raķete sāka krist. Kompānija paziņoja, ka pēc lidojuma pārtraukšanas raķete “kontrolēti iekrita jūrā”.

“Isar Aerospace” ģenerāldirektors Daniels Meclers paziņoja, ka pirmais izmēģinājuma lidojums “attaisnoja visas cerības, gūstot lielu panākumu”. “Mums bija veiksmīgs starts, 30 sekunžu lidojums un pat izdevās pārbaudīt mūsu lidojuma pārtraukšanas sistēmu. Ar šādu rezultātu mēs pārliecināti tuvojamies otrajam lidojumam,” viņš sacīja.

Starts sākotnēji bija plānots 24. martā, taču vairākkārt tika atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Pozitīvi bija noskaņots arī Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers. “Raķešu palaišana ir grūta. Nekad nepadodieties, ejiet uz priekšu ar vēl lielāku enerģiju!”

Minhenē bāzētā “Isar Aerospace” jau bija paziņojusi, ka 30 sekunžu lidojumu uzskatīs par sekmīgu rezultātu. Kaut gan pirmajā lidojumā nebija gaidīts, ka raķete sasniegs orbītu, šis testa lidojums iezīmēja vēsturisku brīdi, kad pirmo komerciālo orbitālo raķeti palaiž no Eiropas platformas, kas neatrodas Krievijā.

Eiropas valstis ilgu laiku ir paļāvušās uz startiem no Krievijas kosmodromiem, taču šīs attiecības ir izjukušas kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

ASV uzņēmumi, īpaši “SpaceX”, “Lockheed Martin” un “Boeing”, spēlē vadošo lomu jaunajā nozarē, kas paredz satelītu, piemēram, platjoslas interneta vai novērošanas iekārtu, nogādāšanu kosmosā valdību un privāto uzņēmumu vajadzībām. Arī Ķīnas uzņēmumi cenšas gūt labumu no jaunā sektora. Daudzi vērtējumi liecina, ka pasaules kosmosa industrija nākamo divdesmit gadu laikā varētu radīt vairāk nekā vienu triljonu dolāru (aptuveni 926 miljardus eiro) lielus ieņēmumus, norāda “Guardian”.

“Isar Aerospace” plāno, ka “Spectrum” ar laiku spēs nogādāt līdz 1000 kg smagas kravas zemajā Zemes orbītā aptuveni līdz 2000 km augstumam, kur ap Zemi riņķo lielākā daļa satelītu. 2018. gadā dibinātais jaunuzņēmums savu raķeti izstrādājis gandrīz pilnībā pašu spēkiem.

Papildus “Isar Aerospace”, Eiropā darbojas arī Vācijas uzņēmumi “HyImpulse” un “Rocket Factory Augsburg” (RFA), Francijas grupas “Latitude” un “MaiaSpace”, kā arī Spānijas “PLD Space”.

Vairākas vietas Eiropā ir izceltas kā potenciāli kosmodromu projekti, tostarp Šetlendas salas Skotijas ziemeļos, Portugāles Azoru salas tālu Atlantijas okeānā un Esreindžas poligons Kirunā Zviedrijas ziemeļos. Piekrastes teritorijas tiek uzskatītas par ideālām starta vietām, jo raķetēm nav jālido pāri blīvi apdzīvotām teritorijām.