Vai Baltijas valstis būs nākamais Putina mērķis? Reģions stiprina drošību, raugoties uz ASV ar bažām

Aptuveni 30 000 pēdu virs Baltijas jūras lido NATO spiegu lidmašīna, kas aprīkota ar milzu, sēnes formas radaru, kas spīd saulē. Šis radars ļauj apkalpes locekļiem skenēt reģionu simtiem kilometru apkārtnē, pārraugot potenciāli aizdomīgu Krievijas darbību.

Šādas gaisa novērošanas misijas un dalība NATO kopumā jau ilgu laiku ir nodrošinājušas Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju, kas robežojas ar Krieviju. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa simpātijas pret Putinu situāciju maina.

Tramps Eiropai ir licis saprast, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara tai nevajadzētu uzskatīt ASV militāro atbalstu par pašsaprotamu.

Tas padara Baltijas valstis nervozas. Viņi pavadīja 40 gadus Padomju Savienības sastāvā, līdz tā sabruka Aukstā kara beigās. Tagad tās ir gan ES, gan NATO dalībvalstis, taču Putins joprojām uzskata, ka Baltijai vajadzētu atgriezties Krievijas ietekmes sfērā.

Un, ja Krievijas prezidents Ukrainā uzvarēs, vai tad viņš nepievērsīs uzmanību Baltijas valstīm – it īpaši, ja jūt, ka Tramps nevēlas iejaukties un tās  aizsargāt?

Krievijas ekonomika tiek pārstrukturēta

Eiropas reformu centra direktora vietnieks Īens Bonds uzskata, ka gadījumā, ja Ukrainā galu galā tiks panākts ilgstošs pamiers, Putins, visticamāk, ar to neapstāsies.

"Neviens pie pilna prāta negribētu domāt, ka jauns karš Eiropā ir tepat aiz stūra. Taču realitāte ir tāda, ka arvien vairāk Eiropas izlūkdienestu amatpersonu mums to saka… Neatkarīgi no tā, vai tas ir trīs, piecus vai desmit gadus vēlāk, viņi saka, ka ideja, ka miers Eiropā ilgs mūžīgi, tagad ir pagātne."

Krievijas ekonomika ir nostādīta uz kara sliedēm. Aptuveni 40% no federālā budžeta tiek tērēti aizsardzībai un iekšējai drošībai, un militārā ražošana ieņem arvien lielāku ekonomikas daļu.

"Mēs redzam, kādā veidā tiek pārstrukturēta Krievijas ekonomika," uzsver Bonds, "un tas acīmredzami nav miers."

"Triki un taktika" uz robežas ar Igauniju

Apmeklējot vēja plosīto Narvas pilsētu Igaunijas ziemeļos, kļūst skaidrs, kāpēc valsts jūtas neaizsargāta.

Robeža starp Igauniju un Krieviju sniedzas no ziemeļiem uz dienvidiem. Narvu no Ivangorodas, kas atrodas Krievijas pusē, atdala tāda paša nosaukuma upe. Tās krastos stāv viduslaiku cietokšņi: viens zem Krievijas karoga, otrs zem Igaunijas karoga. Starp tām ir tilts, viena no pēdējām vēl atvērtajām gājēju pārejām starp Eiropu un Krieviju.

"Mēs esam pieraduši pie viņu viltībām un taktikas," saka Policijas un robežsardzes pārvaldes priekšnieks Egerts Beļičevs.

"Krievijas draudi mums nav nekas jauns," viņš saka. Tagad, pēc Beļičeva teiktā, "uz robežas nepārtraukti notiek provokācijas un saglabājas spriedze".

Robežpolicija ar termokameras palīdzību fiksēja, kā Krievijas robežsargi tumsas aizsegā noņem bojas Narvas upē, kas iezīmē abu valstu robežu.

"Mēs izmantojam lidaparātus – dronus, helikopterus un lidmašīnas, kas visi paļaujas uz GPS signāliem – un GPS traucēšana notiek visu laiku. Tas nopietni ietekmē to, cik efektīvi mēs varam veikt savus uzdevumus.
Vēlāk gāju pāri apsnigušajam tiltam uz Krievijas robežu, to nešķērsojot. Krievu robežsargs paskatījās uz mani, un es paskatījos uz viņu. Mēs atradāmies tikai dažu metru attālumā viens no otra.

Igaunija pērn tiltu pastiprināja ar "pūķa zobiem" - piramīdas formas prettanku barjerām, kas izgatavotas no dzelzsbetona.

Neesmu dzirdējis, ka kāds ieteiktu, ka Krievija pār šo tiltu sūtītu tanku kolonnas. Viņai tas nav vajadzīgs. Pat neliela karavīru grupa var nopietni destabilizēt situāciju.

Aptuveni 96% Narvas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu. Daudziem ir dubultpilsonība, Igaunijas un Krievijas.

Igaunija baidās, ka Putins varētu izmantot lielo krievvalodīgo skaitu Narvā kā ieganstu iebrukumam. Viņš to jau ir izdarījis Gruzijā un Ukrainā.

Šo bažu dēļ Igaunija kopā ar Latviju, Lietuvu un Poliju paziņoja par plāniem izstāties no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.

Valstu aizsardzības ministri sacīja, ka tas ļaus tām aizsargāt savas robežas "elastīgāk". Lietuva šā mēneša sākumā izstājās no starptautiskās konvencijas par kasešu munīcijas aizliegšanu.

Vai risks ir lielāks valstīm, kas nav NATO dalībvalstis?

Bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības investīciju jautājumos Kamils ​​Grands uzskata, ka pēc Ukrainas Putins, visticamāk, nevēlēsies riskēt ar uzbrukumiem NATO dalībvalstīm un drīzāk izvēlētos kādu valsti ārpus militārās alianses (piemēram, Moldovu).

Baltijas valstis tradicionāli ir jutušās neaizsargātākas nekā pārējās NATO valstis, jo tās ir ģeogrāfiski izolētas no saviem Rietumeiropas sabiedrotajiem, sacīja Grands. Taču pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO pievienojās Zviedrija un Somija.

"Baltijas jūra ir kļuvusi par NATO jūru," viņš atzīmē.

Doktore Mariona Mesmere, Apvienotās Karalistes Karaliskā starptautisko attiecību institūta Chatham House Starptautiskās drošības programmas vecākā līdzstrādniece, uzskata, ka visticamākais kara ar Krieviju cēlonis būs kļūdains aprēķins, nevis apzināta plānošana.

Ja Ukrainā tiks panākts miers, Mesmere prognozē, ka Krievija turpinās dezinformācijas kampaņas un kiberkaru Eiropā, kā arī sabotāžu un spiegošanu Baltijas jūrā.

"Es domāju, ka viņi turpinās jebkādu destabilizējošu darbību, pat ja miera līgums izrādīsies labvēlīgs Ukrainai," viņa saka.

Un viņa piebilst: "Viens no riskiem, ko es saskatu, ir tas, ka Baltijas jūrā var notikt nejaušs incidents, kas ir netīšs, bet gan Krievijas darbības "pelēkajā zonā" sekas un ārzemēs, kur Maskava domā, ka tā kontrolē, bet galu galā nekontrolē. Tas var pāraugt sadursmē starp NATO dalībvalsti un Krieviju, kas pēc tam var novest pie kaut kā nopietnāka.

Tomēr Kamils ​​Grands nevēlētos mazināt risku, ka Putins kā nākamo mērķi izlems arī Baltijas valstis.

Cik vienota būs NATO?

Krievijas prezidents, iespējams, vispirms apsvērs, cik liela ir iespējamība, ka NATO sabiedrotie atbildēs viņa rīcībai.

Vai ASV vai pat Francija, Itālija vai Lielbritānija riskētu iesaistīties karā ar kodolvalsti Krieviju dēļ Narvas - nelielas pilsētas sīkajā Igaunijā NATO austrumu nomalē?

Kā būtu, ja atkārtotos 2014. gadā Donbasā notikušie notikumi, kad konfliktā iesaistītie prokrieviskie spēki neidentificēja sevi kā Krievijas karavīrus?

Tas dotu Putinam iespēju ticami noliegt savu iesaistīšanos. Šādos apstākļos NATO nāktu talkā Igaunijai?

Ja nē, tad Putinam šis ir ļoti vilinošs variants. Tas grautu viņam nīstās Rietumu militārās alianses vienotības principu un destabilizētu visu Baltijas reģionu - politiski, ekonomiski un sociāli. Pat ierobežots Krievijas iebrukums varētu atbaidīt ārvalstu investorus, kuri šobrīd uzskata reģionu par stabilu.

Vēl Igaunijas bažas rada tas, ka Donalds Tramps var atsaukt vai būtiski samazināt amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs mēģina izlikties, ka viss ir kārtībā.

"Attiecībā uz ASV klātbūtni mēs nezinām, kādu lēmumu pieņems ASV administrācija. Viņi skaidri norādīja, ka vairāk koncentrēsies uz Klusā okeāna reģionu, un teica, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par sevi. Mēs tam piekrītam. Mums ir jātic sev un jāuzticas saviem sabiedrotajiem, tostarp amerikāņiem... Esmu diezgan pārliecināts, ka uzbrukums pat nelielai Igaunijas daļai ir uzbrukums NATO.

"Un tad rodas jautājums visiem sabiedrotajiem, visām 32 alianses dalībvalstīm," piebilst Pevkurs. "Esam kopā vai nē?"

Pret Putinu un Krievijas agresiju vērstas darbības

Nedrošības un neprognozējamības sajūta NATO "austrumu flanga" valstīs atspoguļojas likumos, kas tiek pieņemti reģionā.

Polija nesen paziņoja, ka ikvienam pieaugušam vīrietim valstī ir jābūt kaujas gatavībā, un jauna militārā apmācības programma stāsies spēkā līdz gada beigām. Premjerministrs Donalds Tusks paudis interesi par Francijas piedāvājumu Eiropas sabiedrotajiem dalīties ar savu "kodollietussargu", ja ASV atteiksies no sava "kodolvairoga" Eiropas labā.

Baltijas iedzīvotājiem nevajag stāstīt, kāpēc lielākajai daļai valdības līdzekļu būtu jānovirza aizsardzībai. Piemēram, Igaunijā tiek ieviests jauns likums, kas paredz, ka visās noteikta izmēra jaunajās biroju un dzīvojamās ēkās ir jāiekļauj bunkuri vai bumbu patvertnes.

Tallina arī nesen paziņoja, ka, sākot ar nākamo gadu, aizsardzībai tērēs 5% no IKP. Lietuva ir paziņojusi, ka tā vēlas sasniegt 5-6% līmeni.

Polija drīzumā aizsardzībai tērēs 4,7% no IKP un cer izveidot lielāko armiju Eiropā, apsteidzot Lielbritāniju un Franciju. Salīdzinājumam, ASV aizsardzībai tērē aptuveni 3,7% no IKP, savukārt Apvienotā Karaliste tērē 2,3%, plānojot to palielināt līdz 2,6% līdz 2027. gadam. Valstis, kas robežojas ar Krieviju, iespējams, ir pieņēmušas šādu lēmumu, daļēji cerot saglabāt Trampa atbalstu un Amerikas drošības garantijas.

Šomēnes viņš atkārtoja savu iepriekš pausto nostāju: "Ja (NATO valstis) nemaksās, es tās neaizstāvēšu. Nē, es neaizstāvēšu."

Trampa izvirzītais ASV vēstnieka NATO amatam Metjū Vitekers sacīja, ka NATO valstīm minimālajam aizsardzības izdevumu līmenim jābūt 5%, kas nodrošinātu NATO kā vēsturē veiksmīgākās militārās alianses statusu.