"Drīz tiks parakstīts līgums" - Tramps paziņo, ka vienošanās ar Ukrainu par derīgajiem izrakteņiem ir tuvu

Tramps norādīja, ka viņš "novērtē" Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gatavību vienoties par valsts dabas resursu izmantošanu, piebilstot, ka līgums ir tuvu, lai gan nav skaidrs, vai līguma nosacījumi ir mainīti.

Pagājušajā mēnesī Zelenskis noraidīja sākotnējo Trampa priekšlikumu ļaut Amerikas ieguves uzņēmumiem attīstīt Ukrainas derīgo izrakteņu resursus, jo tas neietvēra drošības garantijas gadījumam, ja Krievija pārkāptu miera līgumu. Turklāt sākotnēji tika prasīts Ukrainai nodot 500 miljardu ASV dolāru vērtus resursus. Šis punkts vēlāk no līguma versijas tika izņemts.

Pēc asas vārdu apmaiņas Baltajā namā 28. februārī, kur Tramps un viņa viceprezidents pārmeta Zelenskim nepateicību par ASV atbalstu, Ukrainas prezidents mainīja nostāju un konceptuāli piekrita šādam līgumam.

Saskaņā ar pašreizējo sapratni Ukraina novirzīs 50% ieņēmumu no šo un citu valsts resursu pārdošanas īpašā atjaunošanas fondā, ko kopīgi pārvaldīs Vašingtona un Kijiva. Tomēr precīzs līguma teksts vēl nav publiskots.

Nav zināms, vai kopš abu valstu vadītāju pēdējās sarunas līguma noteikumi ir mainījušies, taču Trampa optimisms liecina, ka vienošanās varētu būt tuvāk, nekā līdz šim.

Ceturtdien Baltajā namā Tramps paziņoja, ka parakstījis rīkojumu par "būtisku ASV kritiski svarīgo minerālu ieguves palielināšanu", tikai vispārīgi pieminot arī vienošanās ar Ukrainu. "Mēs parakstām vienošanās dažādās vietās pasaulē, lai iegūtu retzemju elementus, minerālus un vēl daudz ko citu, bet jo īpaši – Ukrainā," sacīja Tramps.

Pagājušajā nedēļā ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacīja, ka paredzamais līgums par minerālu ieguvi sniegs Savienotajām Valstīm "ekonomisku ieinteresētību" Ukrainas drošībā. Taču viņš atkal atturējās no formālu drošības garantiju došanas. "Es to nesauktu par drošības garantiju, bet, ja Savienotajām Valstīm ir ekonomiskas intereses, kas nes ieņēmumus gan mums, gan Ukrainai, tad mums būs interese tās aizsargāt," sacīja Rubio.

Retzemju elementi ietver 17 metālus, kurus izmanto dažādās specifiskās nozarēs – no ieročiem līdz vēja turbīnām. Ukrainai pieder apmēram 5% no pasaules pieejamajiem nemetāliskajiem derīgajiem izrakteņiem, kas ir svarīgi modernajā rūpniecībā – tai skaitā dzelzs, mangāns, titāns, urāns un litijs.

Litijs gan nav retzemju metāls, taču pēdējās desmitgadēs tas kļuvis par ļoti vērtīgu izejvielu, jo tas ir būtisks elements uzlādējamu bateriju ražošanā – no elektroauto līdz viedtālruņiem un klēpjdatoriem. Tomēr pēdējos gados, līdz ar jaunu raktuves atvēršanu Dienvidamerikā un citur, cenas ir krasi kritušas: 2022. gadā litija karbonāta tonna maksāja vidēji 71 000 ASV dolāru, bet 2024. gadā – tikai 14 000 dolāru.

Neskatoties uz potenciālu, Ukraina līdz šim retzemju elementus nav būtiski komerciāli izmantojusi, un daži skeptiķi apšauba, vai šie resursi vispār ir pierādītās atradnēs. Tāpat tiek uzsvērts, ka apzīmējums “retzemju elementi” radījis šiem minerāliem pārlieku lielu uzmanību.
 
Tāpat ASV paziņojusi, ka vēlas iekļaut Krievijas okupēto Zaporižjas atomelektrostaciju plašākā ekonomiskā nolīgumā ar Ukrainu, taču Zelenskis šādu iespēju ir noraidījis.