Koku ceļš: kā notiek kokmateriālu pārvadājumi
foto: Publicitātes foto / LVM
Viena Vide Visiem

Koku ceļš: kā notiek kokmateriālu pārvadājumi

Reklāmas projekts

Latvijā ir reģistrēts vairāk nekā tūkstotis kokvedēju automašīnu, un apmēram piektā daļa no tām sniedz pakalpojumus akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM). Kokmateriālu pārvadāšana ir vesela loģistikas nozare ar stingriem noteikumiem un kārtību. Ielūkoties tajā palīdz LVM transporta plānošanas vadītājs Jānis Vipulis.

Sabiedrībā izplatītākais stereotips saistībā ar kokvedējiem droši vien ir par ceļu bojāšanu – brauc tie pārkrautie baļķvedēji un izdangā ceļus, bet karstajās vasaras dienās iespiež sasilušajā asfaltā rises! Visticamāk, LVM pakalpojumu izpildē iesaistītie kokvedēji nebūs vainīgie, jo uzņēmums ļoti rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti noteikumi, un nekādas atkāpes netiek pieļautas.

“LVM pārvadājumu pakalpojumu apmaksas sistēma ir balstīta uz to, lai pārvadātājus nekādi nemotivētu vest pārlieku smagas kravas, proti, ir noteikts maksimālais apmaksājamais kravas apjoms, bet, ja šis apjoms tiek pārsniegts, nekādas papildu samaksas par to nebūs. Tātad princips “vairāk uzkrausi, vairāk nopelnīsi” te nestrādā. Jau vairākus gadus esam pētījuši arī kokvedēju autotransporta asu svara svēršanas sistēmas un jaunajos ilgtermiņa līgumos iekļaujam prasību, ka kokvedējiem jābūt aprīkotiem ar šīm asu svara sistēmām, lai šoferis varētu precīzi uzkraut maksimālo kravas apjomu, nepārkāpjot noteikumus par svaru uz asīm. Visi dati mums būs pieejami tiešsaistē, un mēs varēsim precīzi zināt, cik ir iekrauts katrā kokvedējā. LVM ir plašs ceļu tīkls, tādēļ labi apzināmies, cik izmaksās ceļa remonts, ja noteikumi netiks ievēroti,” uzsver Jānis Vipulis.

Nekādas improvizācijas!

“Svara vērošana” ir tikai viens no noteikumiem, kas jāievēro uzņēmējiem, kuri vēlas noslēgt līgumu ar LVM par kokmateriālu pārvadāšanu. Te viss ir rūpīgi izplānots no sākuma līdz beigām. Šofera uzdevums ir aizvest kokmateriālus no krautuves vietām mežos uz LVM klientu norādītajām piegādes vietām. Parasti kopskaitā ir 120– 150 piegādes vietas, savukārt iekraušanas vietu ir ievērojami vairāk – no 1500 līdz pat 4000.

Konkrētajam klientam paredzētie kokmateriāli tiek attiecīgi marķēti, lai šoferis, ierodoties iekraušanas vietā, varētu viegli saprast, kura baļķu grēda kam jāved. Jau pirms darbu sākšanas šoferis katrai kravai saņem detalizētu darba uzdevumu, ko sagatavojuši LVM loģistikas speciālisti. “Šoferis pats neizvēlas, pa kādu ceļu brauks, jo darba uzdevumā skaidri norādīts, uz kuru krautuvi jābrauc, kādi koki jāņem un uz kurieni jāved. Darba uzdevumā iekļauts arī maršruts, pa kuru krava jāved. Katra automašīna ir aprīkota ar GPS, un mēs redzam, kur tā atrodas. Atkāpes no šī maršruta var būt, tikai saskaņojot ar LVM, jo mēs maršrutu plānojam, vadoties pēc ceļu stāvokļa. Piemēram, ja pavasara šķīdoņa dēļ kāds ceļš ir sliktā stāvoklī, ceļa apsaimniekotājs tam var noteikt ierobežojumus, bet mēs tādā gadījumā maršrutu pārplānojam. Mums ir laba sadarbība ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, un mēs operatīvi saņemam informāciju par ieviestajiem ierobežojumiem. Sadarbojamies arī ar pašvaldībām. Ja gadījumā ierobežojumi noteikti pavisam nesen un līdz mums informācija vēl nav nonākusi, tad šoferim, ieraugot attiecīgu zīmi, par izmaiņām jāziņo LVM, un mēs pārplānosim maršrutu vai izsniegsim citu darba uzdevumu,” Jānis Vipulis skaidro.

LVM ik dienu pārvadājumus veic no 160 līdz 200 kokvedēju, kas nogādā kravas no kokmateriālu krautuves vietām mežos uz LVM klientu norādītām piegādes vietām. Pakalpojuma sniegšanai ir reģionālais dalījums, kas paredz, ka pārvadātājs pārsvarā darbojas noteiktā reģionā.

Smags darbs

Kokmateriālu pārvadāšana nav nekāds vieglais darbs. Ņemot vērā, ka kokvedējs ir dārga tehnika un maksā vairākus simtus tūkstošu eiro, uzņēmēji saprotamu iemeslu dēļ ir ieinteresēti tos nodarbināt ar maksimālu intensitāti. Te tad arī ir galvenā atšķirība no citiem smago kravu pārvadātājiem, tālbraucējiem – ja tālbraucējs šoferis ik pēc noteikta stundu skaita apstājas stāvvietā, izslēdz motoru un atpūšas, tad kokvedēja vadītājs izkāpj no kabīnes un dod vietu savam maiņas kolēģim, kurš turpina darbu. Tātad kokvedēju mašīna strādā divās vai pat trijās maiņās sešas dienas nedēļā. Svētdiena ir brīvdiena – gan tādēļ, ka tehniku vajag apkopt, gan arī tādēļ, ka ne visi pieņemšanas punkti darbojas. Līdzīgi kā tālbraucējiem, arī kokvedējiem vērojams šoferu deficīts, jo liela daļa ir jau vīri gados, bet jaunā maiņa vietā nāk ne tik ātri, kā gribētos, kaut gan atalgojums ir augsts.

foto: Publicitātes foto / LVM

Izsludināts konkurss pārvadājumiem

Patlaban LVM izsludināts konkurss par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu vispārīgās vienošanās ietvaros, kas paredzēts arī tiem uzņēmējiem, kuri iepriekš nav snieguši pakalpojumus LVM. Tā ir laba iespēja iepazīties ar darbu izpildes noteikumiem, samērojot tos ar savām iespējām. Šie līgumi tiek slēgti uz īsāku laiku – no mēneša līdz vienam gadam –, nekā tas būtu ilgtermiņa līgumu gadījumā, ko slēdz uz četriem gadiem. Tie ir salīdzinoši vienkārši līgumi, kas ļauj novērtēt sadarbību ar LVM un saprast, vai uzņēmējs spēs tikt galā ar pasūtītāja prasībām. Jārēķinās – lai pretendētu uz līgumu, autopārvadātājam jābūt vismaz vienam Euro 6 prasībām atbilstošam kokvedēja sastāvam ar manipulatoru. Pieteikšanās konkursam beidzas 12. maijā, piedāvājumus iesniedzot elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).