Bijušais amerikāņu izlūks: Putins velk laiku un gatavo Trampam slazdu PSRS tradīcijās

Pēc 90 minūšu telefonsarunas ar Trampu Putins devis vismazāko iespējamo piekāpšanos, lai vājinātu Krievijas trīs gadus ilgo ofensīvu Ukrainā, solot apmainīties ar dažiem gūstekņiem un pārtraukt uzbrukumus elektrostacijām un citai "infrastruktūrai" uz 30 dienām.

Stundu pēc zvana Kijiva un citas Ukrainas pilsētas atkal nonāca zem Krievijas trieciena. Dzīvojamās mājas visā valstī turpināja apšaudīt ar bezpilota lidmašīnām un raķetēm, bet asiņainā frontes līnija austrumos paliks slepkavību zona.

Putins pieturējās pie prasībām, kas šķita neiespējamas, no kurām galvenais ir jebkuras ārvalstu militārās palīdzības pārtraukšana un Rietumu izlūkdienesta datu apmaiņa ar Ukrainu. Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būs grūti apdomāt šos nosacījumus - taču tas nenozīmē, ka Tramps beigās tiem piekritīs.

"Mana šīsdienas telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Putinu bija ļoti laba un produktīva," sociālajos tīklos rakstīja Tramps. "Mēs piekritām tūlītējai uguns pārtraukšanai enerģētikas un infrastruktūras objektiem, saprotot, ka mēs ātri strādāsim, lai panāktu pilnīgu uguns pārtraukšanu un visbeidzot šī briesmīgā kara beigas".

Pirms aptuveni nedēļas Zelenskis un Tramps vienojās nodot Putinam priekšlikumu par "tūlītēju" uguns pārtraukšanu uz 30 dienām, lai pārtrauktu visas kaujas un uzbrukumus no gaisa, jūras un gar visu frontes līniju. Tramps sacīja, ka vēlas, lai Putins ātri atbild pozitīvi, un uzstāja uz viedokli, ka tas notiks.

Krievijas līderis paziņoja, ka atbalsta šo ideju principā. Krievijas un ASV "ekspertu grupas" tagad tiksies Tuvajos Austrumos, lai mēģinātu atbildēt uz dažiem no šiem "tehniskajiem" jautājumiem un panāktu lielāku progresu pamiera virzienā.

Slazds Trampam

Bijušais ASV izlūkdienesta virsnieks un nacionālās drošības speciālists Metjū Šūmeikers brīdināja, ka Tramps riskē izpalīdzēt Putinam, ļaujot Krievijai pielietot lēnās sarunu vešanas "klasisko padomju taktiku".

"Aukstā kara laikā amerikāņu līderi bieži pretojās ievilkšanai šādos ieilgušajos procesos, atzīstot, ka tie Padomju Savienībai kalpoja kā bremzējoši mehānismi pārgrupēšanai vai ietekmes sviru izmantošanai," sacīja Šūmeikers.

Bijušais amerikāņu izlūks piebilda: "Tramps riskē iekļūt šajā vēsturiskajā slazdā, jo Putina kavēšanās var ļaut Krievijai nostiprināt savu pozīciju militārā un politiskā ziņā, vienlaikus graujot uzticību ASV un vienotību ar sabiedrotajiem."

Viena no potenciāli satraucošām pazīmēm Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem bija tonis, kādā oficiāli tiek nolasīts zvans no Baltā nama. Tālu no tā, lai pamātu ar pirkstu Krievijas nevēlēšanai sākt pilnīgu uguns pārtraukšanu, ASV zvanu raksturoja kā pozitīvu.

Izsakoties Trampa pārstāvju valodā, Baltā nama paziņojumā tika apsveikta "milzīgā ekonomiskā vienošanās" perspektīva starp Vašingtonu un Maskavu. "Divu valstu līderi ir piekrituši, ka nākotnei ar uzlabotām divpusējām attiecībām starp Savienotajām valstīm un Krieviju ir milzīgas priekšrocības," teikts paziņojumā.

Kremļa versija bija vēl trauslāka, cenšoties iedomāties Krieviju kā tikpat nozīmīgu superlielvalsti ģeopolitiskā ziņā, jo ASV Vašingtona un Maskava pieliks "kopīgas pūles" krīzes karstajos punktos Tuvajos Austrumos, vienlaikus veidojot sadarbību kodolieroču neizplatīšanas un globālās drošības jautājumos.

"Tika pausta abpusēja ieinteresētība normalizēt divpusējās attiecības, ņemot vērā Krievijas un ASV īpašo atbildību par drošības un stabilitātes nodrošināšanu pasaulē," teikts Kremļa sarunas noslēgumā.

Kāds hokejs?

Tad pienāca dīvainā daļa. Zvanu nodēvēja par lūzuma punktu sarunās par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, kura vidutāju uzstājās Tramps. Patiesībā, šķiet, viņi ar Putinu ir pavadījuši diezgan daudz laika, apspriežot citas lietas.

"Tika apspriesta virkne ideju, kas ved uz abpusēji izdevīgas sadarbības attīstību ekonomikā un enerģētikā," teikts Kremļa paziņojumā. "Donalds Tramps atbalstīja Vladimira Putina ieceri sarīkot hokeja mačus ASV un Krievijā starp NHL spēlējošajiem Krievijas un ASV spēlētājiem."

Tramps Zelenskim nezvanīja, lai pastāstītu par sarunas detaļām ar Putinu. Toties Ukrainas līderim nācās uzzināt detaļas par zvanu no medijiem. "Mēs esam skeptiski noskaņoti no uzticības Krievijai viedokļa," vēlāk žurnālistiem sacīja Zelenskis. "Uzticības Putinam nav."

Pirms ASV un Krievijas līderu uzstāšanās Zelenskis savā nakts televīzijas uzrunā paziņoja, ka Krievija apzināti novilcina karu: "Jau nedēļu Putins nevar izspiest "jā" uz ierosinājumu par uguns pārtraukšanu. Viņš saka visu, ko grib, bet ne to, ko grib dzirdēt visa pasaule."

Kas notika pirms tam

Pēc telefonsarunas starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Putinu abas puses nākušas klajā ar paziņojumiem. Vašingtonā paziņoja, ka Putins noraidījis pilnīgu uguns pārtraukšanu uz 30 dienām, piekrītot tikai uzbrukumu pārtraukšanai enerģētikas infrastruktūrai.

Tikmēr Kremlī paziņoja, ka Putins pieprasījis pilnīgu militārās palīdzības pārtraukšanu un izlūkdatu sniegšanu Kijivai, nodēvējot to par "atslēgas nosacījumu" miera noregulējuma sākšanai.

Vēlāk Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps noliedza Krievijas puses paziņojumu, ka Putins telefonsarunas laikā pieprasījis pilnīgu militārās palīdzības pārtraukšanu un izlūkdatu sniegšanu Ukrainai.