20. gadsimta asinis stindzinošās slepkavības Ņūorleānā - vainīgais joprojām nav zināms
Viņš vienmēr izmantoja cirvi, viņš vienmēr ieradās naktī, kad upuris gulēja, un viņa identitāte nav atklāta līdz pat šai dienai…
No 1918. gada maija līdz 1919. gada oktobrim Ņūorleāna un tās apkārtnē valdīja satraukums. Naktīs ielās izgāja brutāls slepkava, ko dēvēja par Axeman (Cirvja vīrs). Slepkava galvenokārt nogalināja itāļu imigrantus izmantojot cirvi, ko atrada paša upura mājās. Pēc nogalināšanas atstājot asiņaino cirvi blakām upurim. Slepkava uzbruka vienam vai vairākiem mājiniekiem, neko no mājām nepaņemot. Nevienam īsti nebija skaidrs, kāds bija slepkavas motīvs.
Pirmais upuris, Džozefs Magio, tika nogalināts 1918. gada maijā. Ar viņa paša cirvi viņam tika pāršķelta galva un ar žileti pārgriezta rīkle. Arī viņa sievai Katrīnai tika pārgriezts kakls, viņa aizrijās ar savām asinīm un nomira. Nākamo mēnešu laikā tika uzbrukts vairākiem citiem upuriem. 1918. gada jūnijā Anna Lova un viņas mīļākais Luiss Besumers tika piekauti aiz pārtikas veikala. Par laimi, abi izdzīvoja, taču nespēja palīdzēt identificēt slepkavu. Vienīgais Lova palika dzīva pēc traumatiskā notikuma tikai 7 nedēļas.
Viens no cietušajiem ir arī Džozefs Romano. 1918. gada augustā viņa divas māsasmeitas Paulīna un Marija Bruno pamodās no trokšņa. Viņas ieskrēja tēvoča istabā un pieķēra no notikuma vietas bēgošu slepkavu. Romano tika smagi ievainots un divas dienas vēlāk nomira no smagas galvas traumas sekām. Slepkavības pēkšņi apstājās 1918. gada beigās, bet 1919. gadā atsākās, šoreiz upuri bija ārpus Ņuorleānas.
1919. gada 13. martā laikrakstos tika publicēta vēstule, ko it kā bija nosūtījis slepkava. Tajā rakstītājs apgalvoja, ka 19. martā plkst. 12.15 viņš atkal nogalinās, bet neaiztiks tos, kuriem mājās skanēs džeza mūzika, jo viņam patīk džezs. Tajā naktī deju zāles bija piepildītas un džeza mūzika skanēja visā Ņūorleānā. Tajā naktī slepkavības nenotika, kas izraisīja spekulācijas par vēstules autentiskumu. Pēdējais apstiprinātais upuris, Maiks Pepitone, tika nogalināts 1919. gada oktobrī. Viņa sieva pamodās naktī no skaļiem kliedzieniem. Pepitonei 18 reizes tika iesists pa galvu ar cirvi. 2 stundas vēlāk viņš nomira.
Neskatoties uz to, ka noziegumi izraisīja lielu bailes un plašu mediju spekulāciju, tostarp baumas par mafijas iesaisti, slepkava nekad netika identificēts. Daži uzskata, ka to varēja varētu būt veikušas dažādas personas. Viens no populārākajiem aizdomās turamajiem ir Džozefs Momfre - vīrietis, par kuru 1921. gada laikrakstā tika apgalvots, ka 1920. gada decembrī Losandželosā viņu nošāvusi Maika Pepitones, pēdējā zināmā slepkavas upura, atraitne, vēsta “Hystoric Mysteries”, papildinot, ka nav nekādu ziņu par šādu vīrieti vai par to, ka Pepitones kundze būtu kādam uzbrukusi.
Par šo slepkavu ir sarakstīta grāmata “The Axeman’s Jazz”, kura ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Kā arī sarakstīta dziesma "The Mysterious Axman's Jazz (Don't Scare Me Papa)": Šo džezdaļu 1919. gadā komponējis Džozefs Džons Davilla, un tā tika iedvesmota no slepkavas slavenās vēstules, kurā viņš apgalvoja, ka viņš apžēlos ikvienu, kurš spēlēs džezu konkrētajā naktī.
