Sešas lietas, kas Trampa tarifu dēļ kļūs dārgākas

Kanāda ir paziņojusi par saviem tarifiem kā atbildi, un Meksika ir norādījusi, ka arī tā atbildēs uz šiem pasākumiem. Šiem trim tirdzniecības partneriem ir dziļi integrētas ekonomikas un piegādes ķēdes, ar aptuveni 2 miljardiem ASV dolāru vērtu ražoto preču, kas ik dienas šķērso robežas. Tramps saka, ka viņš vēlas aizsargāt amerikāņu rūpniecību, taču daudzi ekonomisti brīdina, ka šādi tarifi varētu izraisīt cenu pieaugumu patērētājiem ASV. Tas notiek tāpēc, ka nodoklis tiek maksāts no vietējās kompānijas, kas importē preces, un tā var izvēlēties pārlikt izmaksas uz klientiem tieši vai samazināt importa apmērus, kas nozīmētu mazāk pieejamu produktu. Tātad, kas varētu kļūt dārgāks?

Automašīnas

Automašīnu cenas, visticamāk, pieaugs apmēram par 3000 ASV dolāriem, liecina "TD Economics" prognozes. Tas notiek tāpēc, ka detaļas vairākas reizes šķērso ASV, Kanādas un Meksikas robežas, pirms tiek samontēts transportlīdzeklis.

Daudzi labi pazīstami automašīnu zīmoli, tostarp "Audi", "BMW", "Ford", "General Motors" un "Honda", apmainās ar detaļām un transportlīdzekļiem starp trim valstīm. Kā rezultātā, samaksājot augstākus nodokļus par detaļu importēšanu automašīnu būvniecībai, ir iespējams, ka izmaksas tiks pārliktas uz klientiem.

"Šo tendences izjaukšanu ar tarifiem radīs būtiskus izdevumus," sacīja ekonomists Endrjū Forans. Viņš piebilda, ka "nepārtraukta brīvā tirdzniecība" automašīnu ražošanas sektorā pastāvējusi "gadiem ilgi", kas bija novedusi pie zemākām cenām patērētājiem.

Alus, viskijs un tekila

Populārās meksikāņu alus markas "Modelo" un "Corona" varētu kļūt dārgākas ASV klientiem, ja Amerikas uzņēmumi, kas tās importē, pārliks paaugstinātos importa nodokļus uz patērētājiem. Tomēr ir arī iespējams, ka uzņēmumi izvēlēsies importēt mazāk, nevis pārlikt izmaksu pieaugumu uz klientiem.

"Modelo" kļuva par populārāko alus zīmolu ASV 2023. gadā un joprojām saglabā šo pozīciju, vismaz pagaidām. Tas kļūst sarežģītāk, runājot par alkoholiskiem dzērieniem. Šis sektors lielā mērā bija brīvs no tarifiem kopš 1990. gadiem. ASV, Kanādas un Meksikas nozares organizācijas izdeva kopīgu paziņojumu pirms tarifu paziņošanas, sakot, ka tās ir "dziļi noraizējušās".

Tās norāda, ka noteikti zīmoli, piemēram, burbons, Tenesī viskijs, tekila un Kanādas viskijs, ir "atzīti kā atšķirīgi produkti un var tikt ražoti tikai savās noteiktajās valstīs". Tā kā šo dzērienu ražošana nevar vienkārši tikt pārcelta, piegādes var tikt ietekmētas, kas varētu novest pie cenu pieauguma. Tirdzniecības organizācijas arī izcēla, ka daudzi uzņēmumi visās trīs valstīs pieder dažādiem alkoholisko dzērienu zīmoliem.

Mājas

ASV katru gadu importē apmēram trešdaļu no sava mīkstās koksnes zāģmateriāla no Kanādas, un šis būtiskais būvmateriāls tiks skarts ar Trampa ierosinātajiem tarifiem. Tramps ir teicis, ka ASV ir "vairāk koksnes nekā mēs jebkad izmantojam". Tomēr Nacionālā māju būvētāju asociācija aicinājusi prezidentu izslēgt būvmateriālus no ierosinātajiem tarifiem "tāpēc, ka tie kaitīgi ietekmē mājokļu pieejamību".

Šī nozare ir "nopietni norūpējusies", ka tarifi uz koksnes zāģmateriāliem varētu palielināt māju būvēšanas izmaksas - jo lielākā daļa māju ASV ir būvētas no koka - un arī atturēt izstrādātājus no jaunu māju būvniecības.

1. martā Tramps pavēlēja veikt izmeklēšanu par to, vai ASV vajadzētu ieviest papildu tarifus lielākajai daļai koksnes un kokmateriālu importam, neatkarīgi no to izcelsmes valsts, vai arī radīt stimulus, lai veicinātu vietējo ražošanu. Rezultāti tiek gaidīti gada beigās.

Kļavas sīrups

Runājot par tirdzniecības karu ar Kanādu, "acīmredzamākā" ietekme uz mājsaimniecībām, pēc Londonas Ekonomikas skolas asociētā profesora Tomasam Sampsonam, būtu uz Kanādas kļavas sīrupa cenu. Kanādas miljardu dolāru vērtā kļavas sīrupa industrija veido 75% no visas pasaules kļavas sīrupa ražošanas.

Lielākā daļa no šī saldā sīrupa - apmēram 90% - tiek ražota Kebekas provincē, kur pirms 24 gadiem tika izveidota vienīgā pasaules stratēģiskā kļavas sīrupa rezerves vieta. "Šis kļavas sīrups kļūs dārgāks. Un tas ir tiešs cenu pieaugums, ar kuru mājsaimniecības saskarsies," sacīja Sampsons. "Ja es pērku preces, kas tiek ražotas ASV, bet izmantojot Kanādas izejvielas, šo preču cena arī pieaugs," viņš piebilda.

Degviela

Kanāda ir lielākais ASV ārvalstu naftas piegādātājs. Saskaņā ar jaunākajiem oficiālajiem tirdzniecības datiem, 61% naftas, kas tika importēta ASV no janvāra līdz novembrim pagājušajā gadā, nāca no Kanādas.

Kaut arī 25% tarifi ir piemēroti Kanādas precēm, kas tiek importētas ASV, tās enerģijas resursiem ir noteikts zemāks 10% tarifs. ASV nav naftas trūkuma, taču tās pārstrādes rūpnīcas ir projektētas apstrādāt konkrētu naftas veidu, tāpēc tās ir atkarīgas no tā sauktās "smagās" – t.i., biezākas – naftas, kas nāk galvenokārt no Kanādas un daļēji no Meksikas.

"Daudzām rafinēšanas rūpnīcām ir nepieciešama smagāka nafta, lai maksimizētu benzīna, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas ražošanas elastību," norāda Amerikas degvielas un petrokimisko ražotāju asociācija.

Tas nozīmē, ka, ja Kanāda izlemtu atbildēt uz jebkuriem ASV tarifiem, samazinot naftas eksportu, tas varētu novest pie cenu kāpuma degvielas uzpildes stacijās, raksta BBC.

Avokado

Viena importētā pārtikas prece, kurai Amerikas patērētāji varētu piedzīvot būtisku cenu pieaugumu, ir avokado. Avokado galvenokārt tiek audzēti Meksikā, pateicoties tās siltajam un mitram klimatam, un Meksikas avokado veido gandrīz 90% no ASV avokado tirgus katru gadu.

ASV Lauksaimniecības departaments brīdinājis, ka avokado cena kopā ar populāriem ēdieniem, kas balstīti uz avokado, piemēram, gvakamole varētu ievērojami pieaugt.

Konteksts

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%. Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Tas var sarežģīt Trampa centienus izpildīt savus kampaņas solījumus par izmaksu pazemināšanu mājsaimniecībām. Nodevas ietekmēs ASV importu no abām valstīm vairāk nekā 918 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nākamnedēļ piemēros jaunus tarifus virknei lauksaimniecības produktu importam no ASV. "Papildu 15% tarifi tiks piemēroti vistas gaļai, kviešiem, kukurūzai un kokvilnai," teikts Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumā.

Un "papildu 10% tarifi tiks piemēroti sorgo, sojas pupām, cūkgaļai, liellopu gaļai, ūdens produktiem, augļiem, dārzeņiem un piena produktiem", piebilda ministrija. Pekina, paziņojot par saviem tarifiem, nosodīja "vienpusējo tarifu noteikšanu no ASV puses".

Šis solis "palielina slogu ASV uzņēmumiem un patērētājiem un grauj ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības pamatus starp Ķīnu un ASV," paziņoja Finanšu ministrija.

Ekonomisti brīdina, ka tarifi varētu paaugstināt patēriņa cenas, vienlaikus ietekmējot izaugsmi un nodarbinātību. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien solīja Vašingtonai piemērot 25% atbildes tarifus, paziņojumā norādot: "Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes." Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma sacīja, ka viņas valstij ir ārkārtas rīcības plāni.