Ārlietu ministre: Putins miera sarunās centīsies panākt to, ko nespēja Ukrainas karā

Baiba Braže pirmdien intervijā aģentūrai "The Associated Press" norādīja, ka šī ir intensīvas diplomātijas nedēļa starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps apgrieza ASV politiku ar savu lēmumu rīkot tiešas sarunas ar Krieviju, izslēdzot Ukrainu un tās Eiropas sabiedrotos no sākotnējām diskusijām.

Braže norāda, ka Krievija, kuras iedzīvotāju skaits ir 140 miljoni, ir spējusi iegūt kontroli pār mazāk nekā 20% no Ukrainas, kuras iedzīvotāju skaits ir 40 miljoni, kopš tā ieņēma Krimu 2014. gadā un uzsāka pilna mēroga iebrukumu 2022. gada 24. februārī. Putins nav spējis vājināt ASV un to militāro aliansi NATO, kuru tā vada, vai gāzt demokrātisko valdību Kijivā.

Tātad, runājot par mieru, "es domāju, ka grūtības ir ar krieviem, jo tieši krievi ir tie, kas vēlas vājināt ASV spēku un vēlas vājināt ASV pasaulē kopumā," teica Braže.

Viņa sacīja, ka tas, ko pasaule redz -, kad Putins iejaucas citās valstīs, viņš vēlas kontrolēt gan teritoriju, gan to valdību politiskās izvēles. Sīrijā, piemēram, viņš atbalstīja autoritāro režīmu, kuru vada Bašars Asads, un ieguva militārās bāzes Vidusjūrā.

Tomēr Putins nav ieguvis to, ko vēlējās trīs gadus ilgajā karā Ukrainā, un "viņš mēģinās to iegūt caur miera sarunām," sacīja Braže. "Tāpēc ir svarīgi skaidri atcerēties šo perspektīvu, lai ko mēs arī nepārrunātu vai nepanāktu."

Viņa sacīja, ka, lai gan tikai ASV un Krievijas amatpersonas piedalījās pagājušās nedēļas sarunās Saūda Arābijā, "Eiropa ir iekļauta" miera diskusijās, jo ir pastāvīga saziņa gan ar ukraiņiem, gan amerikāņiem. Viņa ir bijusi Vašingtonā trīs reizes kopš decembra vidus un sacīja, ka otrdien vēlāk dosies uz turieni sarunām ar likumdevējiem un administrācijas amatpersonām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tikās ar Trampu Baltajā namā, un britu premjerministrs Kīrs Starmers bija plānojis tikties ar viņu ceturtdien.

Braže uzsvēra, ka Eiropas uzdevums šobrīd ir stiprināt transatlantisko aliansi un veidot savas militārās spējas un aizsardzības industrijas.

Pagājušajā nedēļā Latvija paziņoja, ka nākamgad palielinās aizsardzības izdevumus līdz 4% no IKP un turpinās virzīties uz 5%. NATO dalībvalstis ir piekritušas tērēt vismaz 2% no sava IKP aizsardzībai.

"Mēs ieguldām savās spējās," teica viņa. "Mēs vēlētos, lai visi Eiropas iedzīvotāji to darītu. Tas ir viens no jautājumiem, par kuriem mēs diskutējam."

Kā NATO dalībvalstis, Braže sacīja, Latvijai un kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ir jānodrošina, ka tās ir gatavas jebkurai turpmākai agresijai no Krievijas puses. Viņa teica, ka viņu uzmanība ir vērsta uz atturēšanu - savlaicīgu brīdinājumu, ātru reaģēšanu, militāro spēju un politisko gribu.

Trīs Baltijas valstis tika okupētas nacistiskās Vācijas laikā Otrajā pasaules karā un nokļuva padomju kontrolei pēc kara. Tāpat kā Ukraina, tās kļuva par neatkarīgām valstīm pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā

Braže pirmdien ANO Drošības padomē uzsvēra, ka "vienīgi Ukrainas uzvara var nodrošināt ilgstošu drošību un izbeigt Krievijas impērisko agresiju." "Mēs stingri uzskatām, ka steidzama pamiera panākšana nenovedīs pie ilgtspējīga miera; tā vietā tā tikai stiprinās Krieviju, veicinot turpmāku paplašināšanos un apdraudot globālo drošību smagā veidā," viņa teica.

Makrons sacīja, ka viņš ir runājis ar 30 Eiropas un sabiedroto līderiem, no kuriem daži teikuši, ka ir gatavi piedalīties Ukrainas drošības garantijās mierlīgajā līgumā. Braže apgalvoja, ka, lai arī ir bijušas sākotnējas diskusijas, mierprocess vēl nav uzsākts. Kad tas tiks uzsākts, "mēs vadīsimies galvenokārt pēc Ukrainas vajadzībām," pauda ministre.

"Jebkuram drošības spēkam mums ir nepieciešama militārā vadība," sacīja Latvijas augstākā diplomāte. "Mums ir nepieciešams militārs padoms. Kāda veida spēks tas ir? Kur? Vai Krievijas pusē ir atsauktas vienības no kontaktlīnijas? Cik tālu? Kāda ir jebkura drošības spēka atrašanās vieta?"

Tomēr Braže sacīja, ka vissvarīgākais ir tas, ka mieram jābūt ilgstošam, nevis vienkārši pamieram, pēc kura karš var atsākties. "Neviens to nevēlas."