Labākais, ticamākais un sliktākais - nosaukti trīs iespējamie Krievijas kara beigu scenāriji

Neskatoties uz Trampa pārliecību, pagaidām nav skaidrs, vai izdosies panākt mierīgu vienošanos, jo Putins joprojām "neizrāda noslieci uz kompromisiem", raksta "Bloomberg". Aģentūra gan uzskata, ka noregulējuma "plašās kontūras" Ukrainā jau ir redzamas. Lūk, kā ar tām iepazīstina analītiķi:

• Bāzes (un visticamākais) scenārijs. Pārskatāmā nākotnē Krievijas anektētās Ukrainas teritorijas paliks faktiskā Krievijas kontrolē. Iespējama zināma teritoriju apmaiņa, ietverot daļu no Ukrainas bruņoto spēku Kurskas apgabala ieņemtā. Ukraina saņems zināmas drošības garantijas, un lielākā daļa sarunu būs koncentrētas uz to, cik šīs garantijas būs spēcīgas. Tā kā Ukrainas iestāšanās NATO droši vien pagaidām tiek izslēgta, šo garantiju saistību izpilde būs atkarīga no topošo politisko līderu lēmumiem. Ja Eiropai izdosies nodibināt kontaktus ar Balto namu, tā var pārliecināt ASV saglabāt atbalstu Ukrainai, kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis palielinās pašas iespējas šajā virzienā.
• Labākais (un Kijivai ideālākais) scenārijs. ASV un Eiropas valstis solīs iejaukties, ja Krievija pārkāps miera līguma nosacījumus. Taču tiešā konflikta draudi ar Krieviju rada bažas pat visspilgtākajos Ukrainas atbalstītājos, norāda "Bloomberg". Tā vietā Kijivas sabiedrotie var solīt palielināt militāro palīdzību Ukrainai, atkārtoti ieviest vai pastiprināt sankcijas pret Krieviju, palīdzēt Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstībā un reformēt Ukrainas bruņotos spēkus, lai tie kļūtu par galveno Krieviju atturošo faktoru. Šāds notikumu attīstības variants arī Ukrainai varētu pavērt ceļu iestāties Eiropas Savienībā 10 gadu laikā, kas savukārt ļautu stiprināt ES austrumu flangu.
• Sliktākais (un "murgainākais" Kijivai) scenārijs. Tramps var zaudēt interesi par Ukrainas nākotni pirms kāda darījuma noslēgšanas, pārtraukt militāro un finansiālo palīdzību, atstājot Eiropu pašu risināt visas problēmas.

ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt paziņojis, ka gatavojas pabeigt karu starp Krieviju un Ukrainu pēc iespējas ātrāk. ASV joprojām nav iesniegusi oficiālu plānu iespējamai konflikta pabeigšanai.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, 12. februārī uzstājoties Briselē, aicināja Ukrainas sabiedrotos atzīt, ka valsts atgriešanās pie robežām līdz 2014. gadam ir "iluzors mērķis". Viņš arī iezīmēja ASV nostāju jautājumā par Ukrainas dalību NATO. Pēc Hegseta teiktā, ASV to neuzskata par "reālistisku noregulējuma rezultātu sarunu ceļā". "Tā vietā jebkura drošības garantija ir jāpapildina ar kaujasspējīgiem Eiropas un neEiropas spēkiem," paziņoja ASV aizsardzības ministrs.

Tajā pašā dienā ASV prezidents Donalds Tramps sazvanījās ar Vladimiru Putinu un pēc tam ar Ukrainas prezidentu Vladimiru Zelenski. Pēc tam Tramps paziņoja, ka sāk sarunas par Krievijas un Ukrainas kara beigām.