Zemei tuvojas asteroīds, kas teorētiski drīzumā varētu trāpīt un nodarīt plašus postījumus

Domājams, ka šis asteroīds, kura diametru lēš apmēram 40-100 metru robežās, 2032. gada 22. decembrī lidos nieka 105,7 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes (vismaz tā vēsta "Wikipedia"). Turīnas skalā, kas norāda debesu ķermeņu radīto bīstamības pakāpi no 0 (nulles vai ārkārtīgi niecīga ietriekšanās iespēja) līdz 10 (nenovēršama ietriekšanās ar globālu katastrofu, kas neatkarīgi no nokrišanas vietas apdraud civilizācijas pastāvēšanu), šim asteroīdam ir piešķirts skaitlis 3 — tā ir augstākā piešķirtā bīstamības pakāpe kopš laika, kad 2004. gadā atklātajam, aptuveni 325 metru diametra asteroīdam 99942 Apofisam piešķīra skaitli 4, prognozējot tā teorētiski iespējamu (ar 2,7 procentu varbūtību) ietriekšanos Zemē 2029. gada 13. aprīlī. Par laimi, precīzāka informācija par Apofisa orbītu ļāva cilvēcei atviegloti uzelpot, un pašlaik tiek uzskatīts, ka sadursmes iespēja nepastāv.

Asteroīdu 2024 YR4 atklāja 2024. gada 27. decembrī Riourtado observatorijā Čīlē, izmantojot ATLAS (Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System jeb Pēdējās brīdināšanas sistēma par asteroīdu ietriekšanos Zemē) sistēmu. Šobrīd zinātnieki lēš, ka pastāv apmēram 1,2 procentu iespēja (dažos medijos norāda līdz pat 6 procentu iespēju), ka tas ietrieksies mūsu planētā, taču ar to pietiek, lai radītu satraukumu. 

“Tā ir viena no lielākajām jelkad noteiktajām būtiska izmēra asteroīda trieciena iespējām,” uzskata NASA projekta “Catalina Sky Survey” inženieris un asteroīdu pētnieks Deivids Renkins. Protams, vēl nav nekāda iemesla krist panikā. “Pagaidām cilvēkiem absolūti nevajadzētu uztraukties,” viņš norādīja intervijā space.com. “Trieciena iespējamība joprojām ir ļoti zema, un visiespējamākais scenārijs ir tuvu lidojošs asteroīds, kas mums palido garām.”

Renkins piebilda, ka pašreizējās aplēses liecina, ka iespējamo trieciena riska zona stiepjas no Dienvidamerikas pāri Atlantijas okeānam līdz Dienvidāfrikai. Savukārt vācu astronoms Daniels Bambergers uzskata, ka riska zona aptver Meksikas Klusā okeāna piekrasti caur Ekvadoru līdz Dienvidamerikas ziemeļiem, kā arī pāri Atlantijas okeānam cauri Centrālāfrikai līdz pat Indijas ziemeļiem.

“Svarīgi atcerēties, ka asteroīda orbīta joprojām ir pārāk nenoteikta, lai zinātu, vai tas trāpīs, un visticamākais iznākums joprojām ir palidošana garām,” viņš sacīja, piebilstot, ka vairāk par šī debesu ķermeņa orbītu varēs zināt 2028. gadā, kad šis asteroīds pietuvosies Zemei daudz drošākā, apmēram 8 miljonu kilometru attālumā.

Cik bīstams varētu būt šī asteroīda trieciens?

Rankins norādīja, ka tā izmērs ir līdzīgs 1908. gada slaveno katastrofu izraisījušajam Tunguskas meteorītam.

Jāpiebilst, Tunguskas meteorīts 1908. gada 30. jūnija (pēc jaunā stila) rītā izraisīja spēcīgu sprādzienu taigā pie Tunguskas upes Krievijas Krasnojarskas novadā Krievijā, kas iznīcināja apmēram 80 miljonus koku. Sprādziens bijis tik spēcīgs, ka tā skaņa bija dzirdama vairāk nekā 10000 kilometru attālumā, sprādziena vilni fiksēja visā pasaulē, un daudzviet Krievijā uzskatīja, ka pienācis pasaules gals. Sprādziena jaudu vērtē kā aptuveni 10 - 40 megatonnas trotila ekvivalentā, kas atbilst vidēja izmēra ūdeņraža bumbas enerģijai.

“Ja asteroīds 2024 YR4 ir veidots no akmeņaina materiāla, tas varētu radīt spēcīgu sprādzienu gaisā un ugunsbumbu, kas sasniegtu zemi,” izteicās Renkins. “Ja tas sastāv no dzelzs, tas varētu viegli iztriekties cauri atmosfērai un radīt triecienkrāteri. Tieši tādēļ ir kritiski svarīgi saprast ne tikai orbītu, bet arī tā sastāvu un izmēru.”

“Mums būs iespēja februārī turpināt izsekot šim asteroīdam, izmantojot 8 metru klases teleskopus,” viņš sacīja. “Iespējams, ka pat pēc februāra mēs droši nezināsim, vai 2032. gadā tas trāpīs vai netrāpīs. To vajadzētu labāk noteikt līdz 2028. gadam, kad [asteroīdam] atkal vajadzētu būt redzamam.”

Tunguskas meteorīta ietriekšanās ir slavenākais šāda rakstura notikums cilvēces vēsturē, kaut gan aizvēsturiskos laikos notikušas arī vērienīgākas katastrofas, piemēram, 180 kilometru lielā Čikšulibas krātera rašanās zem Jukatanas pussalas mūsdienu Meksikas teritorijā pirms apmēram 65,5 miljoniem gadu, kad vismaz 10 kilometru diametra asteroīds ietriecās Zemē, izraisot krīta-terciāra masveida izmiršanu, kā rezultātā gāja bojā visi dinozauri un vairums citu dzīvnieku un augu sugu.