Daudzi cilvēki to gaidīja gadiem - Tramps licis atslepenot Kenediju un Mārtina Lutera Kinga slepkavību lietas
ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis rīkojumu, lai plašākai publikai atklātu sīkākas ziņas par bijušā ASV prezidenta Džona Kenedija, viņa jaunākā brāļa Roberta Kenedija, kā arī cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavību lietām.
Trampa parakstītais rīkojums liek "pilnībā publiskot" Džona Kenedija slepkavības lietas dokumentus bez rediģējumiem, kurus viņš bija pieņēmis 2017.gadā, atslepenojot lielāko daļu šo dokumentu. "Valsts interesēs ir beidzot bez vilcināšanās publiskot visus dokumentus, kas attiecas uz šiem atentātiem," teikts rīkojumā.
ASV Nacionālais arhīvs pēdējos gados ir publiskojis desmitiem tūkstošu dokumentu par Džona Kenedija slepkavību 1963. gada 22.novembrī, bet vairākus tūkstošus paturējis slepenībā, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Pēdējās liela mēroga atslepenošanas laikā 2022.gada decembrī arhīvs paziņoja, ka 97% šo dokumentu ir padarīti pieejami sabiedrībai.
Trampa solis daļēji ir žests, lai apmierinātu viņa piekritēju Robertu Kenediju junioru, kurš apgalvojis, ka Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ir iesaistīta gan viņa tēva Roberta Kenedija slepkavībā 1968. gadā, gan viņa tēvoča Džona Kenedija slepkavībā.
Bijušais ģenerālprokurors Roberts Kenedijs tika noslepkavots, kad viņš cīnījās par Demokrātu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanām. Par viņa slepkavību tika notiesāts Palestīnā dzīmis jordānietis Sirhans Sirhans. Mārtins Luters Kings tika noslepkavots 1968.gada aprīlī Tenesī štata Memfisas pilsētā. Par viņa slepkavību tika notiesāts Džeimss Ērls Rejs, kurš 1998.gadā nomira cietumā, bet Kinga bērni ir pauduši šaubas par Reja vainu.
