Krievija Trampa komandas piedāvājumus kara beigām nosauc par "neinteresantiem"
Ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa komanda pagaidām nav piedāvājusi neko "interesantu" Maskavai par kara Ukrainā beigām, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Vasilijs Nebenzja.
"Tie ir kaut kādi nenoformēti neskaidri signāli par gatavību kaut kam. Bieži dzirdam vārdu "konflikta iesaldēšana". [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins pēdējo reizi 19. decembrī pateica skaidri un gaiši, ar kādiem nosacījumiem mēs esam gatavi runāt par to, lai nevis iesaldētu, bet izbeigtu šo konfliktu. <... > Taču pagaidām nekas, kas nāk no jaunās ASV administrācijas signāliem neliecina, ka tas būtu kaut kas, kas mums interesētu," intervijā telekanālam "Rossija-24" sacīja Nebenzja.
Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā arī no Ukrainas puses nāk "signāli par kaut kādām sarunām", taču tos nevar uztvert nopietni. "Jautājums ir, kad beidzot [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, pieņemsim, mēģinās gribēt sēsties pie sarunu galda, kurā kaujas saskares līnijā tas notiks. Jo tālāk, jo sliktāk viņam būs apstākļi, viņam jau sen par to tika pateikts. Jautājums ir aiz viņa," norādīja Nebenzja.
Tiešajā līnijā 19. decembrī Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava miera sarunām ar Ukrainu bez priekšnoteikumiem, taču uz 2022. gada Stambulas vienošanos bāzes un ņemot vērā "reālijas uz zemes". Vienlaikus Putins uzsvēra, ka gala dokuments jāparaksta tikai ar leģitīmo Ukrainas varu, par kādu viņš uzskata augstāko Radu un tās priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku. Taču dialogs varētu notikt arī ar Zelenski, kura oficiālais prezidenta pilnvaru termiņš beidzās 2024. gada maijā, vēsta "The Moscow Times".
Šobrīd Trampa padomnieki piedāvā vismaz trīs variantus, kā beigt karu Ukrainā, iepriekš stāstīja avoti Reuters. Viens no tiem pieder topošajam specpārstāvim Ukrainā Kitam Kellogam. Tas ir piespiest Ukrainu un Krieviju atsākt sarunas, izmantojot palīdzību Kijevai no ASV kā spiediena sviru uz Maskavu. Paredzēta kaujas darbību iesaldēšana frontes līnijā sarunu sākumposmos un atteikšanās no Ukrainas uzaicināšanas NATO 10 gadu laikā.
Citu plānu izstrādājis nākamais ASV viceprezidents Džejs Di Venss. Tā detaļas netiek precizētas, bet publiski viņš rosināja izveidot demilitarizētu zonu pa frontes līniju starp Krieviju un Ukrainu, kā arī garantēt neitrāla statusa saglabāšanu pēdējai. Vēl vienas iniciatīvas autors ir Ričards Grenels, kurš tika uzskatīts par kandidātu Trampa specsūtņa Ukrainā amatam. Viņš ierosināja izveidot kaut kādas “autonomās zonas” miera līguma ietvaros un iestājās pret Kijivas uzaicināšanu NATO.
7. decembrī Zelenskis un Tramps sarīkoja tikšanos Parīzē. Tās gaitā, pēc "Reuters" avotu ziņām, ievēlētais ASV prezidents paziņojis par nepieciešamību nekavējoties pārtraukt uguni Ukrainā un pāriet uz miera sarunām. Vienlaikus viņš nepiedāvāja nekādu plānu konflikta noregulēšanai, kas radīja "pieaugošu nenoteiktības sajūtu Kijivā". Tomēr Tramps uzsvēra, ka Ukrainai kara apturēšanas gadījumā jāsaņem drošības garantijas.
