Ķīnas prezidents Vecgada dienā atklāti paziņo par saviem plāniem pakļaut Taivānu
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā Jaungada uzrunā atklāti paziņojis, ka "neviens nespēs apturēt Taivānas "atkalapvienošanos" ar Ķīnu".
"Ķīnas tauta abās Taivānas šauruma pusēs ir viena ģimene. Neviens nevar saraut mūsu asins saites un neviens nevar apturēt [taivāniešu] atkalapvienošanās tendenci ar tēvzemi," televīzijā pārraidītajā uzrunā norādīja Sji. Komunistiskā Ķīna Taivānu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un pieļauj arī spēka lietošanu, lai atgūtu kontroli pār salu.
Taivāna ir viens no galvenajiem strīdu cēloņiem Pekinas un Vašingtonas attiecībās, un ASV, lai gan nav nodibinājušas oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taibeju, ir Taivānas stratēģiskais sabiedrotais un lielākais ieroču piegādātājs. ASV un Ķīnas attiecības pēc Trampa inaugurācijas 20. janvārī var vēl vairāk pasliktināties, jo jaunais Baltā nama saimnieks sola paaugstināt muitas tarifus, lai sodītu Pekinu par tās negodīgajām tirdzniecības praksēm.
Jāpiebilst, ka decembra pirmajā pusē Ķīnas militārā aktivitāte pie Taivānas sasniedza jaunu līmeni un pie valsts robežas tika reģistrēts rekordliels militāro lidmašīnu skaits. Taivānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka 11. decembrī 24 stundu laikā tās gaisa telpā un ūdeņos konstatētas 53 Ķīnas kara lidmašīnas un 19 kuģi.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Sji Dzjiņpins paziņo par ciešāku sadarbību ar Krieviju
Tāpat Ķīnas vadītājs otrdien paziņojis par ciešākām attiecībām ar agresorvalsti Krieviju. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Jaunā gada vēstījumā Krievijas autoratīvajam līderim Vladimiram Putinam pavēstījis, ka "nākamajā gadā abas valstis roku rokā dosies uz priekšu", turklāt darīs to "ejot pa miera taku", lai ko tas viņa izpratnē arī nozīmētu.
"Abas valstis virzīsies uz priekšu roku rokā pa pareizo alianses nekonfrontācijas ceļu, un nevēršoties pret kādu trešo pusi," norādīja Dzjiņpins.
Jāpiebilst, ka 17.un 18. novembrī Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos tika pārrauti divi zemūdens kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, bet otrs - Zviedriju un Lietuvu. Sabotāžā Baltijas jūrā tiek vainots Ķīnas kuģis "Yi Peng 3". ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz izmeklēšanā iesaistītiem valdības avotiem, ziņoja, ka Krievijas izlūkdienests devis norādījumus "Yi Peng 3" kapteinim pārraut sakaru kabeļus, izmantojot enkuru.
Savukārt Ukrainas drošības dienests (SBU) norādījis, ka kopš kara sākšanās Ukrainā konstatēti 4800 gadījumi, kuros agresorvalsts cīņas laukā izmantojuši ķīmiskos ieročus, kas uzskatāms par kara noziegumu. "Jo īpaši jāuzsver kaujas granātas, ko izmanto Krievijas karaspēks, ar nosaukumu "K-1". Tās aprīkotas ar indīgām un kairinošām vielām CS un CN, kuru izmantošanu starptaustiskā konvencija aizliedza 1993. gada 13. janvārī," norāda SBU. Dienests skaidro, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 2000 cilvēku nonākuši ārrstniecības iestādēs ar dažādu pakāpju saindēšanos ar ķīmiskajām vielām.
Tāpat Krievija 27. decembrī brīdinājusi ASV jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, ka plāno atsākt kodolieroču izmēģinājumus, kas būtu klajš 1963. gada 5. augustā Maskavā parakstītā Kodolieroču izmēģinājuma aizlieguma līguma pārkāpums. Līgumu minētajā gadā parakstīja Padomju Savienība un Apvienotā Karaliste, un tas aizliedza visus kodolieroču izmēģinājumus, izņemot tos, kas tiek veikti pazemē. Pazemes kodolizmēģinājumi tika aizliegti ar 1996. gada Vispārējo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu.
