Zinātnieki beidzot atklājuši Stounhendžas noslēpumu
Kāpēc Stounhendža celta pirms aptuveni 5000 gadiem, jau sen ir viena no lielākajām zinātnes mīklām. Taču saskaņā ar jauno pētījumu speciālistiem beidzot varētu būt atbilde.
Zinātnieki uzskata, ka slavenais Viltšīras akmens aplis būvēts kā simbols trīs atsevišķu Lielbritānijas nostūru apvienošanai. Stounhendžas akmens plāksnes tika pārvestas no Velsas dienvidrietumiem un Skotijas ziemeļaustrumiem. Tāpēc Londonas universitātes koledžas un Aberistuitas universitātes zinātnieki paredz, ka skoti un velsieši savus akmeņus uz Viltšīru atveduši kā labprātīgu ieguldījumu būves izveidē, raksta "Daily Mail".
Šajā ziņā tas bija spēcīgs un ļoti agrīns britu vienotības simbols. Pētījuma autori uzskata, ka Stounhendžas celtnieki centušies nodibināt "politisko apvienību un kopējo identitāti lielā daļā vai pat visā Lielbritānijas teritorijā". "Stounhendža bija monumentāla vienotības izpausme starp cilvēkiem, zemi, senčiem un debesīm," teikts pētnieku paziņojumā.
"Fakts, ka visi tā akmeņi tika atvesti no attālākiem reģioniem, kas padara to unikālu starp vairāk nekā 900 akmens apļiem Lielbritānijā, paredz, ka akmens aplim varēja būt gan politisks, gan reliģisks mērķis," sacīja pētījuma vadošais autors Maiks Pārkers Pirsons no UCL Arheoloģijas institūta.
Lai gan Anglija, Skotija un Velsa nepastāvēja kā koncepcija, kad Stounhendža tika uzcelta pirms vairāk nekā 5000 gadiem, mēs zinām, ka būve patiešām pārstāv visas trīs valstis.
Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē. Tā atrodas trīs kilometrus uz rietumiem no Eimberijas pilsētas, aptuveni 13 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Solsberijas. Stonhendža ir veidota no aplī izvietotiem milzīgiem akmens bluķiem.
Stonhendža ir veidojusies ilgstošā laika posmā, no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd starp noteiktiem akmeņiem. 1986. gadā Stonhendža, kā arī tās tuvumā esošā Eivberija un citi apkārtējie pieminekļi tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
