Putins Sīrijā piedzīvojis dubultu krahu. Kremlis slēpj apkaunojuma mērogu
foto: AP/Scanpix
Vladimirs Putins (pa labi) un Sīrijas prezidents Bašars al Asads sarokojas tikšanās laikā Damaskā. 2020. gada 7. janvāris.
Pasaulē

Putins Sīrijā piedzīvojis dubultu krahu. Kremlis slēpj apkaunojuma mērogu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Analītiķi norāda, ka personīgi Putinam sakāve Sīrijā kļuvusi par īstu apkaunojumu un parādījusi, ka Krievija patiesībā izrādījusies vājš un provinciāls Padomju Savienības fragments.

Putins Sīrijā piedzīvojis dubultu krahu. Kremlis s...

Bašara al Asada režīma sabrukums Sīrijā bija ne tikai ģeopolitiska neveiksme Krievijai, bet arī sāpīgs trieciens Kremļa līdera Putina autoritātei. Šis notikums atklāja politikas trauslumu, ko Kremlis mēģināja pasniegt kā veiksmīgu, un atklāja vājās vietas, kas slēpjas aiz "lielvaras" fasādes, raksta Šveices izdevums "Neue Zürcher Zeitung".

Asada krišana simbolizē dubultu krahu: ietekmes zaudēšanu starptautiskajā arēnā un iekšējās bailes, ka pašā Krievijā var atkārtoties Tuvo Austrumu sabiedrotā liktenis. Putinam, kā norāda analītiķi, lai arī tas nav Kadafi scenārijs, kuru pūlis linčoja ielās, sakāve Sīrijā joprojām ir murgs.

Krievijas amatpersonas un propagandisti 2021. gada vasarā ar izsmieklu raudzījās uz ASV, kad talibi pārsteidza Rietumus ar savu triumfa gājienu Kabulā. Tagad visa pasaule smejas par Krieviju, kas izlikās par "lielvaru", bet izrādījās vājš un provinciāls Padomju Savienības fragments. Īpaši pazemojoši ir atcerēties Putina triumfējošos paziņojumus 2017. gadā, kad viņš pasaulei apliecināja, ka Krievijas klātbūtne Sīrijā ir nesatricināma.

"Un, ja teroristi atkal pacels galvu, mēs viņiem dosim tādus triecienus, kādus viņi vēl nekad nav redzējuši!" toreiz teica Kremļa vadonis.

Putina politiskie pretinieki gan trimdā, gan pašā Krievijā notikumus Sīrijā vērtē kā brīdinājumu. Viņi redz, cik ātri var sabrukt šķietami stabils režīms. Pat Kremlim lojālie komentētāji pauduši šaubas par Maskavas spēju saglabāt ietekmi reģionā.

Militārās un ekonomiskās sekas

Galvenās Krievijas bāzes, tostarp Tartūsa un Hmeimima, joprojām atrodas jauno Sīrijas varas iestāžu aizsardzībā, taču uzticēšanās šīm garantijām ir minimāla. Kremlim nākas cerēt uz sarunām ar jaunajiem valdniekiem, kas grauj Krievijas kā spēcīga ģeopolitiskā spēlētāja tēlu.

Šīs bāzes joprojām ir īpaši svarīgas Krievijas militārajām operācijām Āfrikā un Vidusjūrā. Taču Bosfora jūras šauruma slēgšana pēc kara ar Ukrainu padara tos vēl neaizsargātākus.

Asada krišana kļuvusi par katalizatoru jaunam Putina politikas kritikas līmenim, uzsverot, ka Krievijas ambīcijas Tuvajos Austrumos izrādījušās tikai dūmu aizsegs, kas slēpj valsts patiesās vājās vietas.

Krievija lūgusi Turciju palīdzēt militārā kontingenta izvešanā

Pēc diktatora Bašara al Asada režīma krišanas Krievija vērsusies pie Turcijas ar lūgumu sniegt atbalstu tās militārā kontingenta izvešanā no Sīrijas, 9. decembrī vēstīja televīzijas kanāls "CNN Turk".

Maskava lūgusi savu kontingentu sākotnēji pārvietot uz Turcijas kontrolētajiem rajoniem, no kurienes tas pa gaisu tiktu pārvests uz Krieviju.

Tajā pašā laikā "CNN Turk" ziņo, ka Krievija plāno saglabāt savas karabāzes Tartūsā un Hmeimimā, bet palīdzība Turcijai lūgta, lai izvestu vienības no citām teritorijām.

Hmeimimā atrodas Krievijas gaisa spēku bāze, bet Tartūsā - karaflotes bāze.