Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols piekrīt atcelt savu dekrētu par ārkārtas karastāvokļa ieviešanu valstī

Televīzijas uzrunā valsts prezidents paziņoja, ka mēģināja sasaukt valdības sēdi, lai atceltu karastāvokli, taču tā kā Dienvidkorejā pašlaik ir dziļa nakts, to neizdevās izdarīt. Valdības sēde paredzēta no rīta.

Jauns.lv jau ziņoja, ka Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols otrdien izsludināja ārkārtas karastāvokli, skaidrojot, ka šis solis ir nepieciešams, lai aizsargātu valsti no "komunistiskajiem spēkiem", kamēr Dienvidkorejas parlamentā turpinoties strīdi par budžeta likumprojektu.

"Lai pasargātu liberālo Dienvidkoreju no Ziemeļkorejas komunistisko spēku radītajiem draudiem un izskaustu pretvalstiskus elementus, es izsludinu ārkārtas karastāvokli," tiešraidē televīzijā uzrunājot tautu, sacīja Juns. "Opozīcijas partija, nerēķinoties ar tautas labklājību, ir paralizējusi valsts pārvaldi tikai tāpēc, lai veiktu impīčmentus, īpašas izmeklēšanas un pasargātu savu līderi no tiesas."

Šis negaidītais solis tika sperts laikā, kad Juna Tautas varas partija un galvenā opozīcijas Demokrātiskā partija turpina strīdēties par nākamā gada budžeta likumprojektu.

Savukārt Dienvidkorejas parlaments atteicās pakļauties un šo dekrētu vienbalsīgi pasludināja par spēkā neesošu. Par šādu lēmumu nobalsoja visi 190 klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti. Pavisam parlamentā ir 300 deputāti. “Pēc Nacionālās asamblejas balsojuma prezidentam ir nekavējoties jāatceļ ārkārtas kara stāvoklis. Tagad ārkārtas kara stāvokļa pasludināšana ir spēkā neesoša,” paziņoja Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs U Vonsiks. "Nacionālā asambleja aizstāvēs demokrātiju kopā ar tautu."

Kamēr Dienvidkorejas armijas karavīri pameta parlamenta ēku, daudzie demonstranti pieprasīja prezidenta atkāpšanos.

Zīmīgi, ka demokrātiskajā Dienvidkorejā vairāki valsts vadītāji piedzīvojuši nelāgu likteni, piemēram, ģenerāli Paku Čonhi nogalināja 1979. gadā,  bet No Muhjons 2009. gadā izdarīja pašnāvību, bet pirmā sieviete šajā amatā Paka Kinhje 2017. gadā tika impīčota un nokļuva cietumā.

Interesanti, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, kas ir slavena ar kašķīgās tirgussievas komunikācijas stilu, situāciju izmantoja, lai veltītu dzēlīgas piezīmes Baltijas valstīm.

"Ko šajā jautājumā nolēma Lietuva, Latvija un Igaunija? Ieviesīs sankcijas pret Seulu? Vai Dienvidkorejai paveiksies vairāk nekā Gruzijai?" savā "Telegram" kanālā ierasti dzēlīgā stilā vaicāja Zaharova.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis kopīgi vienojušās piemērot nacionālās sankcijas pret likumīgo protestu apspiedējiem Gruzijā. 2. decembrī Lietuvas Ārlietu ministrija publicēja sankcionēto Gruzijas amatpersonu sarakstu, to skaitā iekļaujot valdošās partijas “Gruzijas sapnis” dibinātāju Bidzinu Ivanišvili, iekšlietu ministru Vahtangu Gomelauri un spēka struktūru vadītājus.