Latvija nesniegs atbalstu sankciju atcelšanai pret Krievijas oligarhiem

Viņa norādīja, ka valdības nostāja pret Krieviju nav mainījusies kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma. Latvija stingri iestājas pret Krievijas agresiju un atbalsta sankciju pastiprināšanu pret agresoru. Tostarp Latvija turpina sniegt politisko, militāro un humāno palīdzību Ukrainai un vienlaikus palielina ieguldījumus savā aizsardzībā un drošībā, atzīmēja Ūdre.

Viņa skaidroja, ka Latvijas nostāja balstīta gan uz Saeimas 2022.gada 24.februāra un 21.aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta (MK) lēmumiem, kas pārapstiprināti ar šonedēļ 2.septembra MK sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Pēc Ūdres teiktā, Latvijas valdības nostāja paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai.

Tāpat Ūdre uzsver, ka, ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija, tāpat kā līdz šim, nepiedāvās vai neiestāsies par sankciju atcelšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības. Gluži pretēji - Latvija vienmēr ir iestājusies par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā papildu fiziskas un juridiskas personas, "ēnu flotes" kuģus u.c., lai sadarbībā ar sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu, norādīja premjeres konsultante.

Jau vēstīts, ka ES gatavo jaunu, 19. sankciju paketi pret Krieviju. Tās plānots pieņemt līdz septembra vidum. Ārlietu ministrija informē, ka joprojām galvenais fokuss ir uz tādiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas maksimāli samazinātu Krievijas ienākumus, īpaši uzsverot energoresursu tirdzniecību (gāzes un naftas ienākumi), sankcionējot papildu ēnu flotes kuģus un militārās rūpniecības spējas, liedzot piekļuvi Rietumu tehnoloģijām. Kopumā ES ir piemērojusi sankcijas 447 "ēnu flotes" kuģiem.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) ES ārlietu ministru sanāksmē agusta beigās norādīja, ka Latvijas valdības nostāja ir stingra, proti, ka nedrīkst vājināt esošās sankcijas, un jaunajai sankciju kārtai jābūt mērķētai uz spēcīgiem nozaru ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, īpaši tās enerģētikas un finanšu nozarēm, tostarp kriptovalūtu. Šīs nozares radot galvenos ieņēmumus Krievijai, lai tā turpinātu finansēt agresiju pret Ukrainu.

Latvijas ieskatā, jaunajā sankciju kārtā jāiekļauj tālāki ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam, īpaši kālija hlorīda mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas, kā arī jāpastiprina spiediens pret Krievijas "ēnu floti" un tās ekosistēmu, lai līdz šim panāktais naftas cenu griestu samazinājums netiktu apiets ar jaunu Krievijas "ēnu kuģu" nonākšanu ūdeņos. Papildu sankcijām svarīga ir tarifu paaugstināšana Krievijas un Baltkrievijas eksportam.

Tikmēr Ungārija un Slovākija kārtējo reizi prasa izslēgt no ES sankcijām pakļauto personu saraksta sešus krievu oligarhus, lai Budapešta un Bratislava piekristu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā noteikto individuālo sankciju režīma pagarināšanai.

Pēc 18.sankciju paketes pieņemšanas ES ierobežojumiem kopumā pakļautas vairāk nekā 2600 fiziskās un juridiskās personas, taču sankcijas ar vienbalsīgu bloka dalībvalstu lēmumu jāpagarina ik pa sešiem mēnešiem.

Sankcijām pakļauto personu sarakstā cita starpā iekļauts arī pats Krievijas diktators Vladimirs Putins un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā arī daudzi oligarhi, kas iedzīvojušies no Kremļa uzsāktā kara pret Ukrainu.

Martā, pateicoties Ungārijas pūliņiem, no sankciju saraksta tika izslēgts krievu uzņēmējs Vjačeslavs Kantors, Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarovs un oligarha Ališera Usmanova māsa Gulbahora Ismailova.

Savukārt pērn no saraksta tika svītrots informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Yandex" dibinātājs Arkādijs Voložs, Krievijas korporācijas "Sistema" bijušais viceprezidents Sergejs Mndojancs un Slovākijas pilsonis, Putinu atbalstošā motociklistu bandas "Nakts vilki" Eiropas nodaļas prezidents Jozefs Hambāleks, kā arī krievu algotņu bandas "Vagner" vadoņa Jevgēņija Prigožina māte Violeta Prigožina.

Kā stāsta vairāki anonīmi ES diplomāti, šobrīd Slovākija pieprasa atcelt pašam Umanovam un uzņēmējam Mihailam Frīdmanam piemērotās sankcijas. Savukārt Ungārija izdara spiedienu, lai no "melnā saraksta" svītrotu oligarhus Dmitriju Mazepinu, Latvijas un Krievijas dubultpilsoni Pjotru Avenu, Musu Bažajevu un Albertu Avdoljanu.

Izņemot Avdiljanu, kas ES sankcijām tika pakļauts tikai februārī, pārējos krievu oligarhus Budapešta vai Bratislava centās svītrot no "melnā saraksta" jau iepriekš.

Pārējās dalībvalstis kā alternatīvu risinājumu piedāvā no sankciju saraksta izslēgt vienu vai divus vārdus, kuru lietās pamatojums ir "vājš" un pret kuriem vērstās sankcijas tāpat, domājams, nāktos atcelt, ja tās tiktu apstrīdētas tiesā. Turklāt izskanējis priekšlikums par sankciju pagarināšanu lemt ik pa 12 mēnešiem, nevis ik pa sešiem, kā tas ir šobrīd.