Lietuva gatava dot patvērumu Gruzijas prezidentei Salomei Zurabišvili

“Protams, Lietuva nodrošinātu patvērumu, ja pastāvētu tāda nepieciešamība, taču pašlaik prezidente Zurabišvili ļoti skaidri lika saprast, ka viņa būs Tbilisi ar savu tautu,” paziņojusi Skaisgirīte.

Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdības jau vienojušās par sankciju noteikšanu Gruzijas valdības amatpersonām, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. 2. decembrī Lietuvas Ārlietu ministrija publicēja sankcionēto Gruzijas amatpersonu sarakstu, to skaitā iekļaujot valdošās partijas “Gruzijas sapnis” dibinātāju Bidzinu Ivanišvili, iekšlietu ministru Vahtangu Gomelauri un spēka struktūru vadītājus.

Savukārt Gruzijas Konstitucionālā tiesa nav pieņēmusi izskatīšanai Zurabišvili un 30 opozīcijas deputātu prasības par 26.oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātu atzīšanu par spēkā neesošiem. Saskaņā ar oficiālajiem oktobra vēlēšanu rezultātiem Gruzijā varu saglabājusi kopš 2012.gada pie varas bijusī partija "Gruzijas sapnis", kas īsteno Krievijai labvēlīgu politiku.

Kopš parlamenta vēlēšanām Gruzijā pastāvīgi notiek opozīcijas protesta akcijas, kuras uzkurinājis "Gruzijas sapņa" lēmums līdz 2028.gadam apturēt sarunas par tuvināšanos Eiropas Savienībai.

Zurabišvili pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neatstās prezidenta amatu pēc termiņa beigām decembrī un paliks amatā līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.

14.decembrī notiks Gruzijas prezidenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi prezidentu izraudzīs īpaša elektoru kolēģija. Pēc 2017.gada grozījumiem konstitūcijā šīs būs pirmās vēlēšanas, kad Gruzijas prezidents netiks ievēlēs tiešā tautas balsojumā. Zurabišvili pilnvaru laiks beigsies 16. decembrī.

OKtobrī odiozais Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā deva pavēli iebrukt Gruzijā un okupēt tās divus reģionus, aicināja arestēt Zurabišvili. Pašreizējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Medvedevs, kurš daudz laika pavada soctīklos, histēriski lamājot un draudot "nedraudzīgo valstu" vadītājiem, prezidenti apsūdzēja aicinājumos uz valsts apvērsumu, par ko pienākas atstādināšana no amata un arests.

Jāpiebilst, ka Dmitrijs Medvedevs formāli bija Krievijas prezidents, kad 2008. gada 8. augustā Krievija iebruka Gruzijā, sagrābjot tās Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus, kurus Krievija 26. augustā atzina par "neatkarīgām valstīm". Gandrīz neviena cita valsts tās neatzīst.

Zīmīgi, ka Krievijas iebrukums Gruzijā notika Pekinas vasaras olimpiādes laikā, gluži tāpat kā tās iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī sekoja dažas dienas pēc Pekinas ziemas olimpiādes beigām.