Putina centieni izgāzušies - Eiropas Savienības valstīm pēdējās divās ziemās izdevās nenosalt; kā būs šogad?

Saskaņā ar aģentūras "Bloomberg" apkopotajiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem gaisa temperatūra laika posmā līdz martam lielākoties būs zemāka nekā iepriekšējās divās sezonās, raksta "The Moscow Times". Līdz ar to saskaņā ar "Maxar Technologies" datiem var sagaidīt apkures pieprasījuma palielināšanos līdz augstākajam līmenim kopš kara sākuma Ukrainā. Turklāt, pēc kompānijas novērtējuma, aukstums galvenokārt būs dienvidos, piemēram, Itālijā un Balkānos, bet ziemeļu un centrālajā Eiropā gaidāmi pārsvarā maigi laika apstākļi.

Kopumā šajā ziemā, tāpat kā iepriekšējās divās, temperatūra saglabāsies virs sezonas normas. Taču Eiropas enerģētikas tirgus joprojām ir neaizsargāts, uzskata analītiķi. Lai gan tā spējusi piedzīvot Krievijas gāzes importa samazināšanos par vairāk nekā 80% no pirmskara līmeņa, piegāžu apturēšana caur Ukrainu kopš jaunā gada sākuma tirgus dalībniekiem piedod nervozitāti. Kijiva nedomā pagarināt decembrī beigušos tranzīta līgumu.

"Saxo Bank" izejvielu tirgu stratēģijas direktors Ole Hansens norāda: "Ir paaugstināts risks, ka veiksme, kas Eiropai līdzēja maigā laikā, šoziem var no mums novērsties. Citiem vārdiem sakot, mēs esam spiesti paļauties uz dabasgāzes importu un, lai to panāktu, saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar Āziju."

Patlaban dabasgāzes cenas Eiropā ir augstākas nekā Āzijā un kravas ierodas pietiekamā daudzumā. Taču, ja Āzijā kļūs aukstāks, konkurence par piegādēm pieaugs, un tas var pagrūst cenas uz augšu.

Gāzes cena Eiropā, kas februārī noslīdēja zem 30 eiro/MWh, šonedēļ sasniedza 48 eiro, pakāpjoties līdz maksimumam pēdējā gada laikā. Izsolē trešdien gāze maksāja 46 eiro/MWh (507 dolārus par 1000 kubikmetriem).

Straujais aukstums vairākās Eiropas valstīs novembrī novedis pie tā, ka gāzes krātuves, kas piepildītas par vairāk nekā 95%, strauji sāka iztukšoties - augstāki tempi nekā vidēji pēdējos piecos gados. Patlaban tajās, pēc "Gas Infrastructure Europe: datiem, ir 87,4% gāzes. Pērn piepildījums sasniedza gandrīz 100%.

"Atlase no ES gāzes krātuvēm pēdējā laikā ir krasi pieaugusi," konstatē Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Bīrols. "Svarīgi nodrošināt pietiekamus krājumus krātuvēs uz ziemas beigām, lai samazinātu tirgus riskus apstākļos, kad iespējama Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu."

"Mums joprojām ir problēmas ar gāzes apgādi," pagājušajā piektdienā paziņoja Vācijas enerģētikas kompānijas RWE ģenerāldirektors Markuss Krebers. "Ja mēs tiešām vēlamies nebūt atkarīgi no Krievijas gāzes, mums vajag vairāk importa jaudu. Vajadzību pēc tām mēs droši vien šoziem atkal redzēsim, jo gāzes krātuves tiek iztukšotas diezgan ātri, jo ziemas sākums bija auksts."

Energoietilpīgās ekonomikas, piemēram, Vācija, atkal var ciest spēcīgāk nekā pārējās, brīdina Hansens. Rūpnieciskā ražošana Vācijā pēdējos divos gados cietusi no 2022. gada energokrīzes, eksporta krituma uz Ķīnu, problēmām auto nozarē tradicionālo automobiļu izlaides krituma un nespējas vajadzīgajā līmenī konkurēt ar to pašu Ķīnu elektromobiļu sektorā.

Plānotie darbavietu samazinājumi un ražotņu slēgšana, pasliktinot situāciju rūpniecības sektorā, var mazināt spriedzi enerģētikas tirgū. "Volkswagen" pirmo reizi vēsturē iecerējis slēgt virkni rūpnīcu Vācijā, rezerves daļu un citu iekārtu ražotājs "Bosch" paziņojis par 3500 darbinieku atlaišanu, tēraudliešanas kompānija "Thyssenkrupp" līdz 2030. gadam vēlas samazināt 11 000 darba vietu.

Virkne valstu var dalīties elektrībā ar kaimiņiem. Piemēram, Austrija, kas pārstājusi saņemt Krievijas gāzi, ir ievērojami palielinājusi elektrības ražošanu hidrostacijās un vēja stacijās un spējusi pārpalikumu importēt kaimiņiem.