Francijas lauksaimnieki vairs nebloķēs ceļu uz Spānijas robežu, sākotnēji cerēja izraisīt pārtikas produktu trūkumu lielveikalos

Arodbiedrība "Coordination Rurale" atbrīvoja šoseju A9, kas savieno dienvidrietumu Franciju ar Spānijas ziemeļaustrumiem.

Protestētāji sākotnēji plānoja bloķēt kravas automašīnu satiksmi, lai lielveikalos Francijā sāktu trūkt pārtikas produktu, taču atcēla blokādes pēc "Coordination Rurale" pārstāvju sarunas ar Francijas premjerministru Mišelu Barnjē.

"Jūsu premjerministrs pazīst un ciena lauksaimniekus. Es darīšu visu iespējamo, lai (..) ievērotu daudzās saistības," solīja Barnjē, kurš agrāk ieņēma lauksaimniecības ministra amatu. Barnjē birojs ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka premjerministrs arī runājis ar lauksaimnieku organizācijas FNSEA līderi.

FNSEA centusies norobežoties no "Coordination Rurale", kuras biedri šonedēļ izgāza atkritumus pie reģionālās valdības birojiem, ielauzās Francijas bioloģiskās daudzveidības aģentūrā un bloķēja autoceļus. Francijas lauksaimniecības ministre Annī Ženevāra intervijā raidorganizācijai "France 2" sacīja, ka šādas metodes ir nepieņemamas un apdraud sabiedrības atbalstu lauksaimnieku protestiem.

Šogad lauksaimnieki Francijā un citviet Eiropā bloķēja ceļus un ēkas, protestējot pret ES regulējumu un finanšu problēmām, pierasot godīgāku lauksaimniecības politiku un iebilstot pret tirdzniecības vienošanos ar. Francijas lauksaimnieki panāca piekāpšanos no valdības, bet solījumu izpildi aizkavēja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.

Jaunu stimulu protestiem devusi vienošanās starp ES un aliansi "Mercosur", kas apvieno Brazīliju, Argentīnu, Paragvaju un Urugvaju. Šī vienošanās radītu vienu no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām. Tās galvenais mērķis ir samazināt muitas nodevas un tādējādi veicināt tirdzniecību. Taču Francijas lauksaimnieki bažījas, ka tā izraisīs lētāku lauksaimniecības produktu masveida ieplūšanas ES no Dienvidamerikas, kur nav tik stingras vides aizsardzības prasības.

ES sarunas ar "Mercosur" par šo vienošanos ilgušas 25 gadus. Vienošanās principā tika panākta jau 2019.gadā, bet netika ieviesta, pastāvot bažām par virkni jautājumu, tai skaitā lietusmežu aizsardzību.

Nolīguma atbalstītāji apgalvo, ka tas ievērojami veicinātu ekonomiskās saites starp Eiropu un Dienvidameriku, atceļot tarifus Eiropas eksportam, jo īpaši mašīnbūves industrijas ražojumiem, ķimikālijām un automašīnām, tādējādi uzlabojot piekļuvi tirgum un radot ienesīgas iespējas Eiropas uzņēmumiem.

Francija ir galvenā vienošanās pretiniece un joprojām cenšas to apturēt. Nolīgumu kritizējis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš norādījis, ka vienošanās iespējama tikai tad, ja Dienvidamerikas ražotāji ievēros ES standartus.

Tikmēr ES amatpersonas norāda, ka Eiropas Komisijā (EK) palielinās spiediens noslēgt vienošanos ar vai bez Francijas atbalsta.