Lavrovs komentējis Trampa teikto par kara izbeigšanu diennakts laikā
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka neuzskata par ievērības cienīgiem ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa teikto, ka viņš ir spējīgs izbeigt karu Ukrainā vienas diennakts laikā, vēsta "Radio Svoboda".
"Es par to nerunāju. Man tam negribas pievērst uzmanību," intervijā propagandas raidījumam "Jaunā pasaule" sacīja Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs to nosaucis par "Minskas vienošanās, tikai jaunā iepakojumā, pat sliktākā" iniciatīvas, kas izskan "republikāņu nometnē". "Tas, ko piedāvā tie, kurus mēģina stādīt priekšā kā radikāli nostājas mainītājus un gribētājus apturēt karu, viņi taču tik un tā runā par to, ka "pamiers uz desmit gadiem", "pēc tam paskatīsimies", Lavrovu citē "Interfakss".
Kā sacīja ministrs, neviens no Rietumos paustās idejas nav minējis, ka "Ukrainas iedzīvotājiem ir jāatdod tiesības sarunāties, mācīties un saņemt informāciju krievu valodā". "Vašingtonas principiālā attieksme pret Ukrainas un Eiropas lietām nemainīsies tādā ziņā, ka ASV vienmēr centīsies turēt savā kontrolē visu, kas notiek "NATO tuvumā" un pašā "NATO telpā," uzskata Lavrovs. No viņa teiktā arī izriet, ka jebkura ASV administrācija ir ieinteresēta novājināt Krieviju un tās ietekmi.
Vēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps paziņoja, ka viņš var visīsākajā laikā izbeigt karu Ukrainā uz vienošanās ar Krieviju rēķina, neko sīkāk nekomentējot. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā apsveica Trampu ar ievēlēšanu, nosaucot viņu par vīrišķīgu cilvēku un paužot gatavību dialogam. Vienlaikus Putins uzsvēra, ka Tramps ir neprognozējams, un piebilda, ka pagaidām nav zināms, ko tieši gatavojas darīt topošā ASV administrācija.
Trampa vecākais padomnieks viņa priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, Republikāņu partijas stratēģis Braiens Lanza šomēnes paziņoja, ka ASV topošā administrācija koncentrēsies uz ceļiem, kā panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā, nevis palīdzēt Kijivai atgūt savā kontrolē Krievijas okupētās teritorijas. Trampa pārejas birojā vēlāk distancējās no padomnieka teiktā.
Medijos, atsaucoties uz avotiem Trampa ielenkumā, tika sniegtas ziņas, ka ievēlētais prezidents varētu piedāvāt vairāk nekā tūkstoš kilometru garu buferzonu starp Krievijas un Ukrainas armiju karadarbības iesaldēšanas plāna ietvaros starp abām valstīm - ar Eiropas un Lielbritānijas karaspēka līdzdalību. Tika norādīts arī, ka plāns paredz Ukrainas atteikšanos panākt iestāšanos NATO 20 gadu laikā.
Krievija 2014. gadā anektēja Krimu un atbalstīja bruņotos separātistus Donbasā. 2022. gadā Maskava sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ko Kijiva un Rietumi, tāpat kā vairums ANO dalībvalstu, raksturoja kā neizprovocētu agresiju. Krievijas varas iestādes starp galvenajiem kara mērķiem minēja Ukrainas tā sauktās "denacifikācijas" un "demilitarizācijas" nepieciešamību.
Karadarbības gaitā Krievija okupēja daļu Ukrainas teritorijas. Kaujās gājuši bojā desmitiem tūkstoši militārpersonu no abām pusēm, tūkstošiem Ukrainas mierīgo iedzīvotāju, ir upuri arī Krievijas iedzīvotāju vidū. Karš tiek vērtēts kā lielākais Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
