Harisa vai Tramps? "ASV prezidenta vēlēšanu Nostradams" Alans Lihtmens ir pārliecināts par uzvarētāju. Viņa prognoze 2016. gadā šokēja daudzus!

Vēstures profesors Amerikāņu universitātē Vašingtonā Alans Lihtmens uzsver, ka savu prognozi publicēja jau 5. septembrī pirms demokrātu viceprezidentes Kamalas Harisas un republikāņu eksprezidenta Donalda Trampa debatēm, lai nodemonstrētu, ka viņa prognozi neietekmē ne kandidātu debates, ne viņu kampaņas un aptauju rezultāti.

Viņš prognozē, ka vēlēšanās uzvarēs Kamala Harisa.

Uz ko balstās viņa prognoze? Tā balstās uz 13 stingriem kritērijiem (4 pamatojas uz politiku, 7 uz dažādiem rādītājiem, 2 uz kandidātu personībām), un valdošās partijas kandidāts, pašreizējā situācijā demokrātu viceprezidente Kamala Harisa apmierina pārāk daudz no šiem kritērijiem, lai zaudētu.

Lihtmena sistēma, kuru dēvē par “13 atslēgām uz Balto namu”, tika izstrādāta 1981. gadā kopā ar krievu ģeofiziķi, matemātisko prognozēšanas metožu speciālistu Vladimiru Keilisu-Boroku. Šajā sistēmā izmanto 13 “patiess” vai “nepatiess” tipa apgalvojumus attiecībā uz valdošo partiju, un ja “nepatiesi” ir vismaz 6 apgalvojumi, modelis paredz pretinieku kandidāta uzvaru, ja to ir mazāk — tas liecina par valdošās partijas kandidāta uzvaru. Sākotnēji Lihtmens apgalvoja, ka Harisai ir tikai 3 šādas negatīvas atslēgas, bet vēlāk mainīja viedokli uz 4 sakarā ar situāciju Tuvajos Austrumos, to kvalificējot kā ASV ārpolitikas neveiksmi.

Izmantojot šo sistēmu, viņš pareizi prognozējis visu vēlēšanu iznākumu kopš 1984. gada, izņemot slavenās 2000. gada vēlēšanas starp republikāni, Teksasas gubernatoru Džordžu Bušu jaunāko un toreizējo viceprezidentu, demokrātu Alu Goru, kas noslēdzās burtiski ar fotofinišu Floridas štatā, Bušam uzvarot ar 537 balsu pārsvaru un ASV Augstākās tiesas lēmumu izbeigt balsu pārskaitīšanu. Lihtmens un vairāki citi kritiķi apgalvoja, ka Goram, kurš uzvarēja visas ASV mērogā, uzvaru Floridā atņēma negodīgi. Likteņa ironija, Floridas gubernators tolaik bija Džordža Buša jaunākais brālis Džebs Bušs.

Vislielāko ažiotāžu Lihtmens izraisīja 2016. gadā, kad viņš prognozēja Donalda Trampa uzvaru par spīti tam, ka toreizējā valsts sekretāre Hilarija Klintone aptaujās bija pārliecinošā vadībā.

Kas ir šīs 13 atslēgas un kāds ir Lihtmena vērtējums?

1. Partijas mandāts
Pēc vidustermiņa vēlēšanām valdošajai partijai ir vairāk mandātu ASV Pārstāvju palātā nekā pēc iepriekšējām vidustermiņa vēlēšanām (nepatiess)

2. Nav konkurences priekšvēlēšanās
Nenotiek nopietna cīņa par valdošās partijas nomināciju. (patiess)

3. Pašreizējais prezidents kandidē vēlreiz
Valdošās partijas kandidāts ir pašreizējais prezidents. (nepatiess)

4. Nav trešās puses
Nav nopietna trešās partijas vai neatkarīgā kandidāta. (patiess)

5. Spēcīga ekonomika īstermiņā
Vēlēšanu kampaņas laikā nav recesijas. (patiess)

6. Spēcīga ekonomika ilgtermiņā
Reālā ekonomiskā izaugsme ir vismaz tikpat laba kā pēdējos divos prezidentu termiņos. (patiess)

7. Nozīmīga politikas maiņa
Pašreizējā administrācija ir ieviesusi būtiskas izmaiņas valsts politikā. (patiess)

8. Nav sociālo nemieru
Pašreizējās administrācijas laikā nav ilgstošu sabiedrības nemieru. (patiess)

9. Nav skandālu
Pašreizējā prezidenta administrācija un partija necieš no būtiskiem skandāliem. (patiess)

10. Nav ārpolitikas vai militāro neveiksmju
Pašreizējā prezidenta administrācija nav cietusi lielu ārpolitikas vai militāru neveiksmi. (drīzāk nepatiess)

11. Būtisks ārpolitikas vai militārs panākums
Pašreizējā prezidenta administrācija guvusi lielu ārpolitikas vai militāru panākumu. (drīzāk patiess)

12. Harizmātisks valdošās partijas pārstāvis
Valdošās partijas kandidāts ir harizmātisks vai nacionālais varonis. (nepatiess)

13. Neharizmātisks pretinieks
Pretinieku partijas kandidāts nav harizmātisks vai nacionālais varonis. (patiess)

Kaut gan visas ASV mērogā vadībā visu laiku ir Kamala Harisa, tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.

Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 miljonu atbalstu, taču Tramps uzvarēja svārstīgajos štatos un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!

Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.

No svārstīgajiem štatiem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžija, Ziemeļkarolīna (pa 16 balsīm) un Mičigana (15 balsis), tādēļ galvenā uzmanība ir šiem štatiem. Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.

Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.

Jaunākās aptaujas liecina, ka Harisa ir nedaudz vadībā Mičiganā, Viskonsinā un Nevadā, vissvarīgākajā štatā Pensilvānijā ir neizšķirts, bet Tramps ir nedaudz vadībā Ziemeļkarolīnā, Džordžijā un Arizonā.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.