Tramps: "ienaidnieki sarīkoja viltus aptauju" līdzšinējā republikāņu cietoksnī Aiovā; kā tas maina ainu vēlētāju prātos 2 dienas pirms vēlēšanām?
ASV eksprezidents Donalds Tramps negrasās atzīt iespējamo vēlētāju noskaņojuma maiņu Aiovas štatā, kuru viņš 2016. gadā atņēma demokrātiem. 2 dienas pirms ASV prezidenta vēlēšanām Tramps turpina visiem stāstīt, kā demokrāti 2020. gadā viņam izkrāpa uzvaru un mēģina to pašu darīt vēlreiz.
Tagadējā aptauja liecina, ka par Harisu Aiovā gatavi balsot 47% potenciālo vēlētāju, bet Trampu - 44%. Vēl septembrī veiktajā aptaujā 47% atbalstīja Trampu, bet 43% - Harisu. Tiesa, šī aptauja vēl nenozīmē, ka Aiovu jau var pieskaitīt pie svārstīgajiem — abās iepriekšējās vēlēšanās Tramps tur svinēja pārliecinošu uzvaru.
Ierastā stilā Tramps sev nelabvēlīgo rezultātu nodēvēja par "viltus aptauju", kuru sarīkojis "viens no viņa ienaidniekiem". Vienlaikus viņš nodēvēja ASV par galīgi korumpētu valsti, kur cietumā liek tos, kuri vēlas valsti padarīt labāku.
Kontekstam — no 19. gadsimta vidus līdz pagājušā gadsimta beigām Aiova bijis republikāņu cietoksnis, kurā no demokrātiem spējuši ielauzties tikai Vudro Vilsons 1912. gadā, Franklins Rūzvelts 1932. un 1936. gadā, Harijs Trumens 1948. gadā un Lindons Džonsons 1964. gadā. Demokrātiem 1988. gadā izdevās to izraut no republikāņu rokām, kad Maikls Dukakis šajā štatā pārspēja nākamo prezidentu Džordžu Bušu vecāko, bet līdz Trampa atnākšanai Aiovā no republikāņiem uzvarēja tikai Džordžs Bušs jaunākais 2004. gadā.
Iespējams, Trampa izteikumi kalpojuši par stimulu tam, ka praktiski visos svārstīgajos štatos, kur Tramps bija vadībā, viņa pārsvars ir krities, bet divos pat pazudis. Lūk, ko liecina jaunākie dati vietnē 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus.
Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu
Pensilvānija — Tramps +0,1% (nemainīgi, salīdzinot ar iepriekšējo dienu) (48,3% pret 48,2%); Mičigana — Harisa +1,5% (bija +1,7 ) (48,4% pret 46,9%); Džordžija — Tramps +1,2% (bija +1,4) (48,5% pret 47,3%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,2% (bija +1,5) (48,5% pret 47,3%); Viskonsina — Harisa +0,8% (bija +1,0) (48,7% pret 47,9%); Arizona — Tramps +1,6% (bija +1,4) (48,3% pret 46,7%); Nevada — Tramps +0,6% (bija +0,7) (48,2% pret 47,6%), savukārt Aiova — Tramps +4,3% (49,3% pret 45%).
Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus
Pensilvānija — neizšķirts 0% (nemainījās) (47,8% pret 47,8%); Mičigana — Harisa +1,6% (bija +1,7) (47,6% pret 46,0%); Džordžija — Tramps +1,2% (bija +1,4) (48,0% pret 46,8%); Ziemeļkarolīna — Tramps +0,7% (bija +1,5) (48,0% pret 47,3%); Viskonsina — Harisa +1,4% (bija +1,2) (48,0% pret 46,6%); Arizona — Tramps +2,3% (bija +1,9) (48,6% pret 46,3%); Nevada — Harisa +0,4% (bija neizšķirts) (47,8% pret 47,4%), savukārt Aiova — Tramps +4,3 (49,3% pret 45%, ņemot vērā arī divas citas aptaujas, kurās Tramps pārliecinoši pieveic Harisu (53% pret 43% un 51% pret 45%)).
Jāpiebilst, ka arī bukmeikeru kantori pievērš lielu uzmanību šīm vēlēšanām, un pašlaik par favorītu uzskata Trampu. Ja vēl pirms apmēram mēneša abu kandidātu izredzes vērtēja kā 50-50, tad oktobrī Tramps izrāvās vadībā, piemēram, "bet365" viņa izredzes vērtēja gandrīz divreiz augstāk nekā Harisai. Tiesa, tagad starpība turpina rukt, vēl pirms nedēļas Tramps bija vadībā ar 1,61 pret 2,40, bet 3. novembrī vairs tikai 1,72 pret 2,20.
Kaut gan visas ASV mērogā vadībā visu laiku ir Kamala Harisa — šobrīd +1,0% (bija 1,2) (48,3% pret 47,3%), ja neņem vērā citus kandidātus (+1,0% (bija +0,9) (47,8% pret 46,8%), ja ņem vērā), tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.
Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 miljonu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!
Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.
No svārstīgajiem štatiem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžija, Ziemeļkarolīna (pa 16 balsīm) un Mičigana (15 balsis), tādēļ galvenā uzmanība ir šiem štatiem. Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.
Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.
