ASV Republikāņu politiķis Džons Raterfords par Trampa plusiem, Putinu un Ukrainas ieroču pielietošanu Krievijas teritorijā
Aptaujām rādot vienlīdzīgas abu galveno ASV prezidenta vēlēšanu kandidātu iespējas tikt pie Ovālā kabineta atslēgām, tiek prātots, vai un kā bijušā ASV prezidenta un šī amata tīkotāja Donalda Trampa potenciālā atkārtotā nonākšana pie varas atsauksies uz Ukrainu un tās cīņu pret iebrucēju Krieviju. Flirtējot ar savu vēlētāju, kas satraucas par augstu inflāciju un dārgām olām veikalu plauktos, Tramps nesola stingru atbalstu Ukrainai tās noteikto prioritāšu sasniegšanai. Tieši pretēji - viņa līdzšinējā aktivitāte un simpātijas daudziem liek domāt par ASV atbalsta sarukumu, viņam nonākot lielvalsts vadībā. Interesanti, ka vismaz publiskā līmenī Trampa redzējums par to, kā jāattīstās un jārisina situācija Ukrainā, atbalsojas ne visos Republikāņu partijas biedros. Lai arī slavējot Trampa darbus un plānus nākotnei, ASV Pārstāvju palātas deputāts Džons Raterfords, kurš lūko tapt pārvēlēts gaidāmajās vēlēšanās, uzskata par nepieciešamu atbalstīt Ukrainu, lai karu ar Krieviju noslēgtu Ukrainā, tajā neiesaistot ASV armiju. Viņaprāt, ASV gan pirmām kārtam jādomā par sevi un tikai pēc tam par citiem, jo tikai spēcīgas ASV var nodrošināt starptautisku mieru un stabilitāti.
Latvijā un daudzviet pasaulē šīs ASV prezidenta vēlēšanas tiek uztvertas ļoti nopietni - tā, it kā to rezultāts var izšķirt pasaules nākotnes ģeopolitisko kursu. Tikmēr te, uz vietas ASV, vairāk tiek runāts par iekšpolitiskiem jautājumiem. Kas ir šīs vēlēšanas, jūsuprāt - vai tām ir vairāk lokāla vai starptautiska nozīme?
Domāju, ka tās pamatā ir lokālas. Tās ir par ekonomiku. Cilvēki grib radīt un spēt pabarot bērnus, nopirkt māju, iespēju bērniem iegādāties mājokli. Bet otrais - viņi vēlas likumu un kārtību, kas attiecīgi paredz mieru, kas savukārt atrodas starptautiskā līmenī. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, tāpēc par to runāju visu laiku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Donalds Tramps ir priekšā Kamalai Harisai. Ir karš Ukrainā, “Hamas” iebrukums un slaktiņš Izraēlā, Sudāna, Etiopija. Visās šajās vietās tiek nogalināti cilvēki. Domāju, ka cilvēki vēlas mieru pasaulē, mieru skatot caur spēku. Tas ir iemesls, kāpēc Trampa vēstījums tik labi rezonē ar Ameriku. Kad Tramps sacīja “America first!”, tas nebija tāpēc, ka mums ir vienaldzīga Latvija, Ukraina vai Izraēla. Lūk, kas par lietu - kad izmanto avio satiksmi, drošības instruktāžā tiek teikts, ka skābekļa maska sākumā jāuzvelk sev un tikai pēc tam bērnam. Kad tev nav gaisa, tad tu nevari palīdzēt savam bērnam. Līdz ar to sākumā jāpalīdz sev, un tikai tad citiem. Un tas, manuprāt, ir veids, kādā tas notiek starptautiski - ASV var palīdzēt citiem nonākt pie miera tikai tad, kad tā ir spēcīga. Ja esam vāji, neizlēmīgi, nabadzīgi, mēs nevaram palīdzēt. Mums vajag būt ekonomiski, militāri un diplomātiski stipriem.
Latvijā un citās valstīs ir būtiski redzēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Sacījāt, ka ir svarīgi panākt mieru. Kas, jūsuprāt, ir miers? Ja Tramps atkal uzvarēs, vai un kā tiks turpināts atbalsts Ukrainai?
Es patiešām domāju, ka šis jautājums ir jāuzdod ukraiņiem.
Es biju Polijā, lai tiktos ar ukraiņiem. Runāju ar sešiem parlamentāriešiem no trim dažādām partijām. Prasīju viņiem, kā sasniegt mieru, un visi bija vienisprātis, ka Krievijai jāaizvācas no Donbasas, Ukrainas. Pilnībā. Tam sekoja mans papildu jautājums (jo [bijušais ASV prezidents Baraks] Obama viņiem [krieviem] atdeva Krimu) - vai minētais ietver arī Krimu? “Absolūti!” viņi norādīja. Tas ir miers viņu ieskatā. Manuprāt, mūsu atbildība ir, ja agresors var gūt labumus no citas suverēnas valsts okupācijas, vai mēs tam ļausim tā palikt? Nē! Tā nevar.
Bet kā to panākt?
Domāju, ka mums ir jādod viņiem [ukraiņiem] rīki, lai viņi paveiktu savu darbu. [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir teicis, ka viņa dzīves misija ir atjaunot padomju savienību. Ko tas nozīmē Latvijai? Un es ticu tam, ko Putins teica. Es saviem vēlētājiem, kuri nevēlas, lai ASV atbalstītu Ukrainu, saku – vai nu mēs apturam Krieviju Ukrainā ar amerikāņu dolāriem un ukraiņu asinīm, vai arī apturam viņus Polijā vai Latvijā, vai citviet, izmantojot amerikāņu naudu un arī amerikāņu asinis. Es atbalstu to, ka apturam viņus vēl Ukrainā.
Kā vēlētāji uz to reaģē?
90% to saprot. Bet tie, kuri neatbalsta, ir tipiski libertariāņi, kuri vienmēr apgalvos, ka ASV nav vajadzīgas nekādas ārzemju saistības, tā atsaucoties uz Džordža Vašingtona runu. Taču kopš tā laika pasaule ir mainījusies, okeāni, kas mūs aizsargāja, to vairs nedara. Pasaule ir ļoti, ļoti maza. Esmu pārliecināts, ka vairums manu vēlētāju to atbalsta.
Ir dažādi viedokļi par to, vai demokrātiskās pasaules līderiem būtu jāsēžas pie sarunu galda ar Krievijas diktatoru Putinu. Ja Trampu pārvēlēs, vai viņam būtu jārunā ar Putinu?
Jā, viņam, noteikti vajadzētu.
Par Ukrainu?
Jā! Par visu! Kad nerunā, tad sākas pārpratumi un pamatīgas problēmas. Mums vajadzētu komunicēt. Vai tam vienmēr vajadzētu būt valsts līderim? Nē. Tāpēc mums ir vēstnieki un citi. Bet es domāju, ka ir svarīgi, ka valstu līderi izdara soli uz priekšu. Es ceru, ka viņš [Tramps] ar viņu [Putinu] runās. Viņš runāja ar Putinu iepriekš, un Putins negāja uz Donbasu. Kad mēs atstājām Afganistānu, viņš sacīja talibu līderim: “Ja vēl kāds amerikāņu karavīrs mirs, es nākšu pēc tevis. Lūk, starp citu, tavas mājas bilde.” Un neviens karavīrs netika nogalināts 18 mēnešus. Ar viņiem jārunā, jābūt komunikācijai.
Citi līderi norāda, ka sēdēšana pie viena galda ar Putinu leģitimizē viņu un viņa pasaules redzējumu. Vai piekrītat tam?
Nē! Jo viņš jau tā ir valsts prezidents vai diktators - kā nu lai viņu sauc. Sji Dziņpins - man nekad nav paticis saukt viņu par prezidentu, jo tas kaut kādā mērā paredz, ka viņš ir ticis ievēlēs. Es viņu saucu par priekšsēdētaju - viņš ir Ķīnas komunistiskās partijas priekšsēdētājs. Bet ar viņu tik un tā jārunā. Es nedomāju, ka tas kaut ko validē. Tas tikai atzīst to, kas ir noteiktā pozīcijā noteiktā laikā. Vai jums šķiet, ka Putinam rūp šie jautājumi? Nē, viņam ir vienalga. Viņš vēlas atjaunot padomju savienību, nobiedēt jūs. Mēs esam te, lai to apturētu.
Vai NATO Eiropas valstīs būtu jāizvieto vairāk ASV karavīru?
Mums jābūt izvietotiem Eiropā. Runājot par valstu ieguldījumu NATO, ir būtiski runāt par to, kas tiek atzīts par ieguldījumu aizsardzībā. Reizēm ir tā, ka vienā maisā tiek likti gan āboli, gan apelsīni, kas nav viens un tas pats. Domāju, ka par šo ir jādomā, lai visi būtu uz vienas lapas par 2% no IKP ietekmi.
Vai uzskatāt, ka Ukrainai būtu jāļauj darīt visu, kas nepieciešams, tostarp šaut pa attāliem mērķiem Krievijā, lai uzvarētu karā pret Krieviju?
Ja tur ir izvietotas stratēģiskas spējas, ieroču noliktavas, vai tiešām jūs man teiktu, ka es nedrīkstu veikt triecienu pa ienaidnieku un man jāgaida, kamēr tas šķērsos robežu? Nē! Manuprāt, ukraiņiem ir jādod vaļa un jāļauj izmantot karu savu vajadzību apmierināšanai. Ja tas nozīmē izšaut raķeti, lai uzspridzinātu kādu apgādes punktu Krievijā - jā!
Kā jūs jūtaties kā Republikāņu partijas loceklis situācijā, kad daudzi rietumvalstu līderi norāda, ka viņi nevēlas Trampa atgriešanos, ka viņš nav gaidīts citu līderu pulkā?
Es arī neesmu sajūsmā par Kanādas premjeru Džastinu Trudo vai Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, līdz ar to esam kviti.
