Putinam var nākties mainīt karadarbības veidu
Krievijas ekonomika un kara uzturēšana tiek pakļauta arvien pieaugošam spiedienam, kas rada nopietnus izaicinājumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa spējai ilgstoši virzīt karadarbību, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
"The Washington Post" 27. oktobrī ziņoja, ka Krievijas ekonomika ir uz "pārkaršanas" sliekšņa, norādot, ka ārkārtīgi augstie militārie izdevumi ir stimulējuši ekonomisko izaugsmi tādā veidā, kas piespiedis Krievijas uzņēmumus mākslīgi paaugstināt algas, lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu un spētu konkurēt ar augstajām militārpersonu algām. "The Washington Post" citē Krievijas Centrālās bankas vadītāju Elvīru Nabiulinu, kura šī gada jūlijā brīdināja, ka Krievijas darba spēka un ražošanas kapacitāte ir "gandrīz izsmelta". Privātie uzņēmumi Krievijā cīnās, lai pielāgotos militārpersonu algām, un arvien biežāk ir spiesti piedāvāt vairākas reizes augstākas algas nekā vidēji nozarē.
ISW nesen ziņoja, ka Krievijas reģionālās iestādes ievērojami palielina vienreizējos prēmiju maksājumus, lai uzturētu spēka ģenerēšanas tempu – ap 30 000 karavīru mēnesī. Krievijai nav bezgalīga cilvēkresursu avota, un Putins ir spiests saskarties ar finansiālām un sociālām problēmām, lai ar dažādām metodēm papildinātu zaudētos frontes spēkus. Papildus tam "The Washington Post" norāda, ka Krievijas stingrā migrācijas politika, īpaši pēc martā notikušā uzbrukuma "Crocus City Hall" Maskavā, ir vēl vairāk samazinājusi pieejamo darba spēku un saasinājusi ekonomiskās grūtības. Tas īpaši izpaužas ar to, ka viesstrādnieki arvien biežāk uztver Krieviju kā naidīgu un nepiemērotu vietu darbam.
ISW plaši analizējusi Putina centienus balansēt starp ultranacionālistu atbalstu, kuri attīsta spēcīgu antiimigrācijas retoriku, un Putina praktisko nepieciešamību piesaistīt viesstrādniekus gan ekonomiskos, gan militāros nolūkos. Šo iemeslu dēļ Putins, iespējams, uzskata, ka papildu daļējā mobilizācija vai vispārēja mobilizācija būtu pārāk dārga viņa režīmam. Tā vietā viņš izvēlējies veikt tā dēvētos "kripto-mobilizācijas" (mobilizācija, kas nav publiski atzīta - aut.). pasākumus, kas rada arvien lielāku slodzi Krievijas kara ekonomikai. Šajā kontekstā var minēt neseno Ziemeļkorejas karaspēka parādīšanos Krievijā un to iespējamo izvietojumu Kurskas apgabalā, kas norāda uz Putina spēka ģenerēšanas sistēmas nestabilitāti.
Kara uzturēšanas izmaksas turpinās pieaugt, jo Krievija intensīvi izlieto cilvēkresursus un militāro tehniku. Putina resursi nav bezgalīgi, un šīs izmaksas viņš nevarēs ilgstoši uzturēt. Krievijas ekonomika tuvojas "pārdegšanas" punktam, un, kad tas tiks sasniegts, sekas būs nopietnas - tās skars visu Krievijas sabiedrību un var piespiest Putinu pieņemt būtiskus lēmumus par to, kā finansēt karu vai arī mainīt Krievijas militārās stratēģijas, lai saglabātu sava režīma stabilitāti.