Klāt Gruzijas lielā izvēle. Kurss uz Eiropu vai iesoļot Krievijas ķetnās?

Gruzīniem nākas izdarīt izvēli, kura noteiks valsts izredzes turpināt savulaik izraudzīto ceļu uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā valdība, ko veido miljardiera Bidzinas Ivanišvili dibinātā partija "Gruzijas sapnis", iekšpolitikā sākusi faktiski kopēt Krievijas diktatora Vladimira Putina politiku, bet ārpolitikā reproducēt Maskavas pretrietumniecisko naratīvu, radot nopietnas šaubas par gruzīnu proeiropeisko izvēli.

Pēc mēnešiem ilgajiem protestiem, ko rīkoja gruzīni, kas savas valsts nākotni saskata ES, sestdien notiekošās vēlēšanas daudzi uzskata par pēdējo iespēju apturēt bīstamo kursu uz atgriešanos Krievijas paspārnē. Vēlēšanu rezultāts noteiks to, vai Gruzija saglabās savu ES kandidātvalsts statusu un Rietumu finansiālo atbalstu vai arī tā eirointegrācijas procesā neglābjami atpaliks no Ukrainas un Moldovas, ar kurām ES jau uzsākusi iestāšanās sarunas.

Vai vēlaties karu?

Kandidātvalsts statusu Gruzija ieguva 2023. gada decembrī, sešus mēnešus pēc Ukrainas un Moldovas. Taču kopš tā laika ES ir iesaldējusi tālāko uzņemšanas procedūru, ņemot vērā pieaugošo pretrietumniecisko retoriku no Tbilisi puses un Gruzijas parlamenta pieņemtos antidemokrātiskos likumus. Norādot uz pieaugošajām represijām, kas tiek vērstas pret citādi domājošajiem, ES ir apstiprinājusi, ka Tbilisi nesaņems solīto 121 miljonu eiro tās tautsaimniecības attīstībai un reformu atbalstam, kuras nepieciešamas īstenot pirms uzņemšanas blokā.

Savukārt ASV jau pakļāvušas sankcijām vairākus Gruzijas valdības locekļus, kas tiek apsūdzēti demokrātijas graušanā. Līdz ar ES un ASV Gruzijas sapņa īstenoto politiku kritizē arī Lielbritānija, kas pagājušajā nedēļā atlika ikgadējo drošības dialogu ar Gruziju.

Tikmēr "Gruzijas sapnis", kas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sācis īstenot arvien pretrietumnieciskāku politiku, sper arvien platākus soļus, attālinoties no demokrātijas pamatprincipiem. Valdošā partija cenšas savā labā izmantot daudzu gruzīnu izjustās bailes no kara. Tā vēlētājiem cenšas iebarot sagrozītu ainu par Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. "Ja vēlaties karu un ciest tāpat kā ukraiņi, balsojiet par opozīciju. Ja vēlaties mieru, balsojiet par mums," vēsta viena no "Gruzijas sapņa" video reklāmām. Uz valdošās partijas priekšvēlēšanu plakātiem attēlotas krievu sabombardētās baznīcas un peldbaseini, izdeguši autobusi un skolu klases, kas pretstatītas bumbu neskartajām Gruzijas ainavām.

Tādējādi valdošā partija vēlētājiem cenšas iegalvot, ka opozīcija ieraus Gruziju karā ar Krieviju, kamēr "Gruzijas sapnis" garantē valstij mieru. Šī propaganda var uzrunāt daudzus gruzīnus, kas vēl labi atceras 2008. gada karu ar Krieviju un tā nestās ciešanas.

Savukārt opozīcija piedāvā citu izvēli - "Labklājīga dzīve Eiropas Savienībā ar principiem un vērtībām vai haoss un agresija Krievijā". Opozīcija norāda, ka patiesos draudus rada demokrātijas zaudēšana un atteikšanās no iespējas pievienoties ES, kas varētu būt dota tikai reizi šīs paaudzes mūžā. Ja Gruzija nepievienosies ES, tā paliks atkarīga no Krievijas. Valstī pieaugs arī Ķīnas un Irānas totalitāro režīmu ietekme, brīdina opozīcija.

Tikmēr pašreizējās valdošās partijas kontrolētais parlaments pieņem likumus, kas ir tiešā pretrunā ar ES tiesību un demokrātijas principiem. Ignorējot sabiedrības protestus, piemēram, pieņemts likums par tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem un likums par tā dēvētās LGBT propagandas aizliegumu, kas faktiski nokopēti no attiecīgajiem Krievijas likumiem.

Saasinot attiecības ar Rietumiem, Tbilisi meklē jaunus sabiedrotos. "Gruzijas sapnis" sācis veidot stratēģisko sadarbību ar Ķīnu un meklē iespējas ciešākām attiecībām ar Irānu, vienlaikus atstājot Gruziju mazāk pasargātu no Krievijas ietekmes. Taču tas netraucē "Gruzijas sapnim" uz saviem priekšvēlēšanu plakātiem izvietot ES simboliku. Partija norāda, ka tā atbalsta iestāšanos ES, taču uz Gruzijas noteikumiem, saglabājot "pašcieņu".

Ko nozīmē būt kaimiņos ar Krieviju?

Gruzija, kas izvietota Kaukāza reģiona dienvidos uz robežas starp Eiropu un Āziju, atrodas sarežģītā ģeopolitiskā situācijā. Robežošanās ar Krieviju pakļauj Gruziju tiešai Maskavas ietekmei, kuras pilnīgā kontrolē faktiski jau atrodas divi separātiskie valsts reģioni - Abhāzija un Dienvidosetija, kas veido aptuveni 20% no valsts teritorijas. Okupētajā Gruzijas teritorijā esošajās bāzēs atrodas aptuveni 7000 krievu karavīru, pastāvīgi atgādinot gruzīniem, ka Maskava jebkurā brīdī var atkal veikt militāru iebrukumu.

Tomēr gruzīni, no kuriem 80% atbalsta pievienošanos ES, domājams, nepieņems tādu prokrievisku autoritāro režīmu, kādu Baltkrievijai ar Maskavas atbalstu uzspiedis tās diktators Aleksandrs Lukašenko. Lielākā daļa mūsdienu gruzīnu politiskās elites studējusi Rietumos un tā jau stipri attālinājusies no postsovjetiskās mentalitātes.

Neskatoties uz to, ka Gruzija atrodas tiešos kaimiņos ar Krieviju, abām valstīm nav nedz kulturālas, nedz lingvistiskas kopīgas identitātes, un pretkrieviskie noskaņojumi, īpaši Tbilisi, ir īpaši spēcīgi. Gruzijas galvaspilsētas galvenās ielas, piemēram, Rustaveli prospektu rotā ES un Ukrainas karogi, kā arī tādi saukļi kā "Slava Ukrainai!" un "Apturiet krievus!".

"Sapņu tirgonis"

Kādreizējais "Gruzijas sapņa" dibinātājs un pašreizējais partijas goda priekšsēdētājs 86 gadus vecais Ivanišvili, kas tiek uzskatīts par ietekmīgāko cilvēku valstī, jau trešo reizi ir "atgriezies" politikā un vēlēšanās startē kā valdošās partijas saraksta pirmais numurs.

Viņš piedraudējis, ka "Gruzijas sapņa" uzvaras gadījumā aizliegs visas pašreizējās opozīcijas partijas, kas, kā apgalvo Ivanišvili, esot viņa galvenā sāncenša, ieslodzījumā esošā Mihaila Saakašvili pārstāvētās Apvienotās Nacionālās kustības (ENM) atvasinājumi. "Šodien kolektīvā ENM, atbalstīta no ārvalstīm, cenšas nākt pie varas ar nekārtību palīdzību, ieraujot valsti karā un haosā," 10. oktobrī uzstājoties mītiņā Barumi, paziņoja Ivanišvili. "Tam vienreiz par visām reizēm jābeidzas. Tāpēc Gruzijai vajadzīgs, lai valdošā partija 26. oktobra vēlēšanās iegūtu konstitucionālo vairākumu."

Par draudošo karu un citiem apdraudējumiem plaši raksta arī valdības kontrolētie mediji. Vēlētājiem tiek stāstīts, ka ES vēlas gruzīnu vīriešus padarīt par gejiem, bet "ārvalstu aģenti", kas veido Gruzijas aktīvo pilsonisko sabiedrību, kopā ar neatkarīgajiem medijiem pārstāv "Globālo kara partiju", kas sazvērējusies nolūkā izraisīt revolūciju. Tajā pašā laikā "Gruzijas sapnis", kas pie varas atradies jau 12 gadus, savā priekšvēlēšanu kampaņā apzināti centies nepieminēt finansiālo pabalstu, ko valsts pēdējo trīs desmitgažu laikā saņēmusi no ASV un ES.

Referendums par nākotni

Viens no opozīcijas neformālās Pārmaiņu koalīcijas līderiem Nika Gvaramija atzīst, ka vēlēšanas faktiski ir referendums par Gruzijas eiropeisko nākotni. "Gruzijā nav tādas lietas kā kaut kādi draudi mieram," sarunā ar britu raidorganizāciju BBC norāda Gvaramija. "Tā ir krievu propaganda. Mūsu programmas galvenais punkts ir par izdzīvošanu. Par mūsu dzimtenes glābšanu. Tas ir Krievijas vai Eiropas jautājums."

Pārmaiņu koalīcija cenšas piesaistīt jauniešus jeb tā dēvēto Z paaudzi, kas lielā skaitā izgāja ielās, lai protestētu pret "ārvalstu aģentu" likumu, un cer pēc vēlēšanām izveidot koalīcijas valdību, pieliekot punktu Gruzijas sapņa vienpartijas valdībai. Opozīcijas partijas ir vienojušās par nepieciešamo vēlēšanu, tiesu sistēmas un tiesībsargājošo iestāžu reformu īstenošanu gada laikā pēc koalīcijas valdības izveides, kam sekos ārkārtas vēlēšanu izsludināšana. Opozīcija ir vienisprātis, ka šī brīža apstākļi nav piemēroti patiesi demokrātisku vēlēšanu sarīkošanai un ka patieso vēlētāju gribu varēs atspoguļot tikai jaunas vēlēšanas, kas tiks sarīkotas pēc nepieciešamo reformu īstenošanas.

Taču "Gruzijas sapnis" ir pārliecināts par savu uzvaru. "Mēs esam sasnieguši atbalsta reitingu vēsturisko maksimumu, pamatā pateicoties diviem faktoriem. Pirmkārt, par spīti problēmām, mūsu valstī ir garantēts miers. Otrkārt, pēdējos trīs līdz četros gados bijusi strauja ekonomiskā izaugsme," 7. oktobrī, iepazīstinot ar partijas priekšvēlēšanu programmu, norādīja pašreizējais premjerministrs Iraklijs Kobahidze.

Savukārt valdības kritiķi norāda uz lielo emigrantu skaitu, kas dodas uz ārvalstīm darba meklējumos. 2023. gadā Gruziju pameta 234 000 cilvēku. "Ja ekonomikai klājas tik neticami labi, kāpēc gruzīni atstāj valsti?" retoriski vaicā Taftsa Universitātes Flečera Tiesību un diplomātijas skolas vecākais lektors Zviads Adzinbaja.

Tikmēr opozīcija žēlojas, ka ārvalstīs nav izveidots pietiekami liels skaits vēlēšanu iecirkņu, lai ļautu nobalsot tur dzīvojošajiem gruzīniem. Centrālā vēlēšanu komisija septembrī paziņoja, ka tiks atvērti 60 vēlēšanu iecirkņi 42 valstīs.

Tomēr vairums aptauju liecina, ka opozīcijas partijas kopumā varētu iegūt pietiekami daudz balsu, lai nodrošinātu vairākumu, kas ļautu tām izveidot jaunu koalīcijas valdību un pielikt punktu līdzšinējai Ivanišvili dominēšanai Gruzijas politikā.

Saskaņā ar aptauju, ko veicis ASV sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Edison Research", 34% no vēlētājiem, kas jau izlēmuši, kā balsot, atbalsta "Gruzijas sapni", kamēr četras no opozīcijas partijām vai to apvienībām kopumā var cerēt uz 53% balsu. Neviena cita no partijām, kas startē vēlēšanās, domājams, nepārvarēs iekļūšanai parlamentā noteikto 5% barjeru. "Gruzijas tradicionāli sašķeltie opozīcijas spēki spējuši izveidot nepieredzēti vienoti fronti pret "Gruzijas sapni"," sarunā ar aģentūru AFP norāda Gruzijas Stratēģiskās analīzes centra eksperts Gela Vasadze.

Tomēr vēlēšanu iznākums nebūt nav skaidrs, jo vairāk nekā ceturtdaļa aptaujāto atzinuši, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsot, vai arī atteikušies atbildēt uz šo jautājumu.

Tajā pašā laikā saskaņā ar aptauju, ko pēc valdības kontrolētā televīzijas kanāla "Imedi" pasūtījuma veicis uzņēmums GORBI, "Gruzijas sapni" atbalsta 59,5% vēlētāju, kamēr divas opozīcijas partiju apvienības, kam vienīgajām esot cerības pārsniegt 5% barjeru, iegūs tikai 23,9% balsu.

Iespējamā vardarbība pēc vēlēšanām

Vasadze brīdina, ka gadījumā, ja "Gruzijas sapnis" mēģinās saglabāt varu neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, valstī var izcelties nekārtības, kādas valsts regulāri piedzīvo pēc vēlēšanām. Ņemot vērā to, ka abas nometnes ir tik ļoti pārliecinātas par savu uzvaru, nedz valdošā partija, nedz opozīcija nebūs gatava viegli samierināties ar savu iespējamo sakāvi.

"Gruzijas sapnim" pēc zaudējuma vēlēšanās turklāt nāksies zaudēt līdzšinējo kontroli pār valsts institūcijām un rēķināties ar bijušās opozīcijas atriebību. Gruzijas Politikas institūta direktors Kornēlijs Kakačja uzskata, ka pēcvēlēšanu protesti ir neizbēgami. "Ja oligarhs zaudēs, viss atkarīgs no viņa reakcijas. Mums, iespējams, vajadzēs Rietumu valdību iesaisti, lai saņemtu [drošības un finanšu] garantijas."

Kakačja sarunā ar tīmekļa izdevumu "Politico" arī norāda, ka Gruzijai trūkst koalīcijas valdības pieredzes. Nav skaidrs, kā opozīcija spēs pārvarēt iekšējās pretrunas, lai izveidotu kopīgu valdību, atrisinātu galvenās problēmas, kas kavē Gruziju ceļā uz dalību ES un atceltu antidemokrātiskos likumus, tādējādi atgūstot zaudēto Rietumu uzticību.

Ja uzvarēs "Gruzijas sapnis", politiskā polarizācija vēl vairāk pieaugs. "Viņi ["Gruzijas sapnis"] nekad neapvienos Gruzijas sabiedrību, un tieši šo šķelšanos vēlas Krievija. Tā ir kā mūzika Kremļa ausīm," brīdina Politikas institūta direktors.

Avoti: "Emerging Europe", BBC, AFP, "Politico".