Krievijas likumdevēji apstiprina valsts aizsardzības izdevumu palielināšanu par 30 procentiem
Krievijas likumdevēji pirmajā lasījumā apstiprinājuši agresorvalsts nākamā gada budžetu, kas paredz aizsardzības izdevumu palielinājumu par gandrīz 30 procentiem.
Turpinot karu Ukrainā, Maskava jau ir palielinājusi militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš Padomju Savienības laikiem, lielos apjomos ražojot raķetes un bezpilota lidaparātus un maksājot lielas algas simtiem tūkstošu frontes karavīru. Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē likumdevēji šodien apstiprināja budžeta projektu pirmajā lasījumā. Pret balsoja tikai viens deputāts. Likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā 14.novembrī.
Jaunais budžets paredz, ka 2025.gadā aizsardzības izdevumi sasniegs 13,5 triljonus rubļu (135 miljardus eiro), kas ir vairāk nekā izdevumi sociālajai aizsardzībai un izglītībai kopā. Šajā summā nav iekļauti citi līdzekļi, kas tiek novirzīti karam, piemēram, tēriņi, kurus Krievija apzīmē kā "iekšzemes drošību", un daži izdevumi, kas klasificēti kā sevišķi slepeni.
Kopējie izdevumi aizsardzībai un drošībai veidos aptuveni 40% no Krievijas kopējiem valdības izdevumiem, kas 2025.gadā sasniegs 41,5 triljonus rubļu.
Pirms budžeta projekta nosūtīšanas parlamentam Maskava apgalvoja, ka līdztekus lielākiem militārajiem izdevumiem palielināsies investīcijas un sociālie pabalsti. Taču plāni, par kuriem šodien nobalsoja likumdevēji, liecina, ka militārie izdevumi izspieduši izdevumus citās ekonomikas jomās. Plānotie izdevumi valsts aizsardzībai ir vairāk nekā divreiz lielāki nekā tie, kas paredzēti jomām, kuras Maskava dēvē par sociālo politiku.