Jau trīs gadus savvaļā. Cilvēki ir neizpratnē, kā tēvam tik ilgi izdodas mežā slēpt savus bērnus

Jaunākajam no trim bērniem, Emberai, bija pieci gadi, kad viņa pēdējo reizi redzēta civilizācijā kopā ar saviem brāļiem un māsām. Tas bija 2021. gada decembrī, raksta "The Guardian".

Pagājušajā nedēļā Embera, Maveriks un Džeida - tagad astoņus, deviņus un vienpadsmit gadus veci - tika pamanīti kopā pirmo reizi kopš brīža, kad tēvs viņus aizveda uz mežu Marokopā, lauku apvidū, kur, kā uzskata policija, viņam ir palīdzējuši citi cilvēki, lai slēptu no sabiedrības.

Filipam nav bērnu aizgādības tiesību. Šajā laikā viņš nav sazinājies ar sabiedrību, lai gan Filips vismaz vienu reizi izveda vienu no bērniem no meža 2023. gada maijā, kad viņš it kā izdarīja bruņotu bankas aplaupīšanu, un vēl vienu reizi novembrī, kad viņš it kā mēģināja aplaupīt mazu pārtikas veikalu.

Lai arī 2023. gada vidū bija vairāki citi novērojumi un jūnijā tika izsludināta 80 000 dolāru atlīdzība par informāciju, pēdas bija zudušas. Pēdējais novērojums radījis jautājumus par to, kā Filips joprojām spēj bēgt un vai policija ir pievērsusi lietai pienācīgu uzmanību. Nav skaidrs, kā Filips izdzīvo, taču viņa pirkumi - kempinga aprīkojums un stādi, liecina, ka viņš dzīvo no dabas resursiem - varbūt būdiņās vai citās improvizētās patvertnēs.

Marokopa ir neliels ciems Jaunzēlandes rietumu piekrastē. To ieskauj desmitiem tūkstošu hektāru blīvu mežu, klintis, lauksaimniecības zemes un kaļķakmens alas.

Filips nāk no "labi cienītas" ģimenes ar dziļām saknēm lauksaimniecībā Marokopas sabiedrībā, ziņo medijs "Stuff". Viņa ģimenei pieder vairāk nekā 500 hektāru Marokopas lauksaimniecības zemes, kas robežojas ar mežu un atrodas apmēram pusdienas gājiena attālumā no vietas, kur Filips un bērni pagājušajā ceturtdienā tika pamanīti. Nav nekādu norāžu, ka Filipa ģimene viņam palīdzētu. Filipa māte izdevumam "New Zealand Herald" sacīja, ka viņa nav redzējusi dēlu kopš 2021. gada, un aicināja viņu atvest bērnus mājās.

Cilvēki, kas labi pazīst Jaunzēlandes mežus, apgalvo, ka viņš tajos varētu izdzīvot "gandrīz neierobežoti", "iztiekot no savvaļas burkāniem, vietējo koku mizas un dzīvnieku gaļas, īpaši, ja viņam izdodas atrast krājumus un izveidot patvērumu". "Viņš varētu būt to plānojis gadiem," sacīja Ešs Bads, Jaunzēlandes Izdzīvošanas akadēmijas direktors. "Visgrūtāk būs tikt galā ar aukstumu un ievainojumiem."

Bērnu māte un viņas pieaugušie bērni Filipa rīcību raksturojuši kā bērnu tiesību pārkāpumu. Māte Keta "New Zealand Herald" sacīja, ka Filips izmanto bērnus kā marionetes.

"Tam vajadzēja beigties jau sen. Ir sajūta, ka sistēmai vienkārši nerūp," viņa sacīja. "Neviens mani neuzklausīja, es tiku ignorēta, atkal un atkal, noniecināta, bet tomēr, skatieties, kur mēs esam," viņa stāstīja "Radio New Zealand".

Bērnu aizsardzības aģentūra "Oranga Tamariki" atteicās komentēt notikušo, atsaucoties uz privātumu, lai gan agrāk ministre Kārina Čhora "Newshub" pastāstīja, ka sociālie darbinieki ir gatavi rīkoties. Policija uzsāka trīs dienu sauszemes un gaisa meklēšanas operāciju Marokopā 12 stundas pēc pēdējā novērojuma, bet līdz tam laikam Filips jau bija pazudis. Policija atteicās sniegt interviju, taču detektīvs inspektors Endrū Saunders paziņoja, ka viņi ir apņēmības pilni atrisināt lietu. "Lai gan mēs nevaram sniegt sīkāku informāciju, mēs vēlamies nomierināt sabiedrību, ka mums ir resursi, lai reaģētu uz jebkādu informāciju vai ziņojumiem par novērojumiem."

Daži aicina uz militāru rīcību, apgalvojot, ka ģimeni varētu atrast mazāk nekā divās nedēļās. Bet citi uzskata, ka Filipam tuvoties Jaunzēlandes mežā naktī nebūtu ieteicams. Žurnālists Tonijs Vols no "Stuff" seko lietai kopš 2021. gada septembra, kad Filips pameta savu četrriteņu transportlīdzekli un izraisīja plaša mēroga meklēšanu, jo bija bažas, ka viņš un bērni ir miruši.

Filipam tika izvirzītas apsūdzības par policijas resursu izšķērdēšanu pēc tam, kad viņš ar bērniem iznāca no meža 18 dienas vēlāk. Kopš laika, kad viņus atkal paņēma 2021. gada decembrī, viņam ir uzrādītas apsūdzības par laupīšanu, smagu miesas bojājumu nodarīšanu un ieroča nelikumīgu glabāšanu.

Tomēr daļa sabiedrības joprojām atbalsta Filipu, gan tiešsaistē, gan vietējā sabiedrībā, izsakoties, ka vajadzētu "atstāt viņu mierā" un apgalvojot, ka viņš bērniem nodrošina veselīgu dzīvesveidu. Marokopas vietējie iedzīvotāji ir atturīgi, Filipu dažkārt raksturojot kā "jautru cilvēku" ar "labu" tēlu.

Bet tiem, kas pārdzīvo šo situāciju, tas ir smags slogs. Bērnu mātei situācija ir vēl briesmīgāka: "Tā ir mūsu dzīve. Tas ir viss, kas atliks manai dzīvei, maniem bērniem. Viņi vienmēr cietīs no tā, kas notiek tieši tagad."