Zinātnieki beidzot atraduši izskaidrojumu, kāpēc Everests ar katru gadu kļūst arvien augstāks
Zinātnieki beidzot atraduši izskaidrojumu tam, kāpēc Everesta kalns ir daudz augstāks par citām lielajām Himalaju virsotnēm un turpina augt. Tā teikts "Independent" materiālā.
Pēc Londonas universitātes koledžas zinātnieku datiem, upe, kas tek aptuveni 75 kilometrus no Everesta virsotnes, ir iemesls tā augstuma maiņai. Tiek norādīts, ka Everests aug aptuveni par diviem milimetriem gadā, bet tā augstuma oficiālais cipars pēdējo reizi tika pārskatīts palielinājuma virzienā par gandrīz metru 2020. gadā līdz 8848,86 metriem.
"Iepriekš kalna augšanu skaidroja ar tektonisko plātņu nobīdi, lai gan šī teorija nepaskaidroja, kāpēc Everesta virsotne ir anomāli augsta salīdzinājumā ar citām virsotnēm šajā grēdā, paceļoties aptuveni 250 metrus virs augstākās virsotnes Himalajos. Nākamās trīs pasaules augstākās virsotnes - K2, Kančendžanga un Lodze - viena no otras atšķiras aptuveni 120 metru augstumā," teikts materiālā.
Pētnieki atklājuši, ka upes tīkla erozija aptuveni 75 kilometrus no pasaules augstākā kalna var veicināt Everesta augšanu, jo upe izgriež ievērojamu aizu. Šī erozija rada paradoksālu parādību, kas notiek, kad daļa Zemes garozas zaudē masu un pēc tam "peld" uz augšu intensīvā spiediena dēļ. Turklāt šis process nav ātrs: pēdējo 89 000 gadu laikā Everests ir pieaudzis par 15 līdz 50 metriem, saka pētnieki: "Mēs redzam, kā tas aug apmēram par 2 milimetriem gadā ar GPS instrumentu palīdzību, un tagad mums ir labāka izpratne par to, kas to veicina."
Vienlaikus zinātnieki norāda, ka, lai gan šis pakāpeniskais process noved pie izaugsmes tikai par dažiem milimetriem ik gadu, ģeoloģiskajās laika robežās tam var būt būtiska nozīme. Everesta gadījumā šis process, šķiet, ir paātrinājies pēdējo 89 000 gadu laikā pēc tam, kad blakus esošā Arunas upe saplūda ar tuvējo Kosi.
Tas novedis pie tā, ka pāri Kosi upei plūst vairāk ūdens, kas palielinājis tās erozijas spēku. Kad arvien vairāk zemes sāka izskaloties, tas pakāpeniski noveda pie Everesta augšanas ātruma palielināšanās, stumjot kalna virsotnes vēl augstāk. "Tā kā blakus esošā upju sistēma ietriecas dziļāk, materiāla zudums noved pie tā, ka kalns paceļas tālāk uz augšu," sacīja pētījuma līdzautors Ādams Smits.
