Poļu ģenerālis komentē, kas notiktu, ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs vai Polijā
Uzstājoties konferencē "Defending Baltics", bijušais Polijas bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Rajmunds Andžejčaks pauda, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm vai Polijai sabiedrotie veiks "tūlītēju atbildi".
Viņš norādīja, ka uzbrukuma gadījumā "sabiedrotie uzreiz uzbruks Sanktpēterburgai," vēsta Vācijas laikraksts "Bild". Pēc Andžejčaka teiktā, ja Krievijas spēki šķērsos Lietuvas robežu, tad "pirmās minūtes" laikā sabiedrotie mērķēs uz visiem Krievijas stratēģiskajiem objektiem 300 kilometru rādiusā. "Mēs tieši uzbruksim Sanktpēterburgai," uzsvēra Andžejčaks, norādot uz sabiedroto apņēmību reaģēt stingri un nekavējoties.
Polija iegādājas 800 raķetes, lai pastiprinātu aizsardzību
Lai sagatavotos šādam scenārijam, Polija pašlaik iegādājas 800 raķetes ar darbības rādiusu līdz 900 kilometriem. Šīs raķetes tiks izvietotas gadījumā, ja Krievija uzbruks. Andžejčaks uzsvēra Ukrainas nozīmi šajā kontekstā, sakot: "Ukraina mums nopērk dažus gadus. Ja Krievija uzvarēs Ukrainā, mēs redzēsim vienu Krievijas divīziju Ļvivā, vienu Brestā un vienu Grodņā." Viņš uzsvēra, ka uzbrukums Baltijas valstīm vai Polijai būtu "totālas konfrontācijas sākums".
Lietuvas amatpersonas brīdina par Krievijas agresijas riskiem
Arī Lietuvas prezidenta nacionālās drošības padomnieks Kestutis Budris norādīja, ka, ja Krievija uzvarēs Ukrainā, tās "imperiālistiskā ekspansija" būs vērsta pret Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Budris brīdināja, ka agresijas risks pret Eiropas Savienību pieaugs, ja Baltkrievija kļūs par pilnībā integrētu daļu no tā sauktās Savienības valsts ar Krieviju.
Lietuvas armijas komandieris Raimunds Vaikšnorss uzsvēra, ka Baltijas valstīm būtu jāreaģē nekavējoties, negaidot NATO lēmumu par 5. panta piemērošanu kolektīvās aizsardzības jomā. Viņš uzsvēra nepieciešamību pēc ātras reakcijas krīzes situācijā, kur jebkura aizkavēšanās varētu izrādīties liktenīga.
Drošības stāvokļa saasināšanās Baltijas reģionā
Andžejčaka un citu reģiona amatpersonu izteikumi norāda uz pieaugošajām bažām par drošības situāciju Austrumeiropā un Baltijā. Polijas vadības uzsvars uz tūlītēju militāru reakciju uz jebkuru Krievijas agresiju norāda uz NATO austrumu spārna valstīm raksturīgo apņēmību neļaut atkārtot Ukrainas scenāriju. Tāpat tiek uzsvērta aizsardzības pasākumu nepieciešamība, lai nodrošinātu stratēģisko priekšrocību un savlaicīgu atbildes reakciju.
Šie izteikumi arī parāda, ka Ukrainas karadarbība ir tieši saistīta ar plašāku drošības situāciju Austrumeiropā, un jebkurš tās iznākums var būtiski ietekmēt NATO pozīcijas reģionā. Baltijas un Polijas amatpersonas skaidri signalizē, ka agresija pret šo reģionu izraisītu plašu un tūlītēju reakciju, kas būtu vērsta uz Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, cenšoties novērst jebkādu iespējamo uzbrukuma eskalāciju.
