“Risks NATO drošībai” Baltijas valstis dabū brāzienu no Polijas par lēnajiem ceļu būves darbiem
Polijas laikraksts "Rzeczpospolita" izteicis bažas par Baltijas valstu kavēšanos ar "Via Baltica" automaģistrāles modernizāciju, norādot, ka šī kavēšanās varētu apdraudēt NATO spēju ātri reaģēt uz militārajiem draudiem reģionā. Šī automaģistrāle, kas savieno Poliju ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, ir stratēģiski svarīga, jo tā kalpo kā galvenais transporta ceļš, kas ļauj nodrošināt ātru militāro un civilās tehnikas pārvietošanos iespējamu krīžu vai militāru konfliktu gadījumā.
Polija nesen pabeidza sava "Via Baltica" posma modernizāciju, septembrī atverot apvedceļu ap Lomžu. Savukārt Lietuva plāno pabeigt ceļa posmu līdz Kauņai nākamgad. Tomēr nav skaidrības, kad tiks uzsākti darbi, lai uzlabotu posmu, kas ved uz Latviju. Lietuvas transporta ministrs Marjus Skuodis norādīja, ka būvdarbi uz šo 40 kilometru posmu varētu ilgt 2–3 gadus, atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem un darbuzņēmēju iespējām. Viņš arī atzina, ka ceļu infrastruktūras uzlabošana, kas nepieciešama militārajai mobilitātei, ir izaicinājums, taču īpaši svarīgi ir pabeigt posmu līdz Kauņai.
Polijas mediji uzsver, ka "Via Baltica" modernizācija ir ne tikai svarīga civilajam transportam, bet arī NATO drošībai. "Tas ir stratēģisks projekts, kas draudu gadījumā ļautu ātri pārvietot gan militāro, gan civilās tehnikas transportu," sacīja "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Hrabota. Viņš aicināja Baltijas valstis paātrināt projekta īstenošanu, lai nodrošinātu labāku savstarpējo saikni reģionā un stiprinātu NATO gatavību iespējamām krīzēm.
Tomēr ne visi ir vienisprātis ar Polijas skatījumu uz situāciju. Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčiūns pauda, ka "Via Baltica" ir svarīgs, taču ne vienīgais maršruts NATO militārajai mobilitātei. "Papildu ceļiem pastiprinājumi var tikt veikti caur Klaipēdas ostu, kā arī caur Latvijas un Igaunijas ostām," viņš norādīja. Arī Igaunijas vēstnieks Polijā kritizēja ceļu infrastruktūras stāvokli Baltijā, norādot, ka, iebraucot Lietuvā, ceļi kļūst šaurāki, rodas lielāka sastrēgumu iespēja un autobraucējiem nākas braukt cauri daudziem ciematiem, kas palēnina transporta kustību.
Tikmēr eksperti norāda, ka plašāki ceļi vien negarantē militārās mobilitātes efektivitāti kara gadījumā. Atvaļinātais Lietuvas majors Darius Antanaitis atgādināja, ka kara sākumā ceļi būtu piepildīti ar bēgļiem un militāro tehniku, neatkarīgi no to platuma. "Mums jāskatās uz plašāku ainu, ne tikai asfaltētu ceļu. Pat kara gadījumā pastāv alternatīvie maršruti, un valstīm ir jābūt plānam B, ja galvenais maršruts tiek bloķēts vai apšaudīts," viņš uzsvēra.
Papildus "Via Baltica" projektam Polijas mediji pievērš uzmanību arī kavētajam "Rail Baltica" projektam, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu caur Poliju. Eiropas platuma dzelzceļš, kas paredzēts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu transporta kustību, stiepsies gandrīz 870 kilometru garumā. Lietuva sola līdz 2030. gadam pabeigt savu 400 kilometru posmu. Tomēr arī šis projekts saskāries ar kavējumiem un finansējuma problēmām.
Neskatoties uz kritiku, Baltijas valstis turpina darbu pie šo stratēģiski svarīgo infrastruktūras projektu īstenošanas, kas nākotnē uzlabos gan militāro, gan civilās satiksmes mobilitāti reģionā. NATO spējas reaģēt uz potenciālajiem draudiem ir atkarīgas no šādu projektu veiksmīgas īstenošanas, un kaimiņvalstis aicina Baltijas valstis pastiprināt centienus šajā virzienā.
