NATO top plāns ievainoto evakuācijai, ja sāktos karš ar Krieviju

Par to paziņojis alianses loģistikas komandieris, ģenerālleitnants Aleksandrs Zolfranks. Pēc viņa vārdiem, evakuācija pa gaisu būtu pārāk bīstama, tāpēc labāk izmantot sanitāros vilcienus.

Ģenerālis norāda, ka NATO valstīm nepieciešami vienoti medicīniskie noteikumi, piemēram, kara medicīnas Šengena, lai bez liekiem šķēršļiem vestu pār robežām stipras iedarbības pretsāpju medikamentus.

Janvārī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atklāti paziņoja, ka rietumvalstīm tuvākos trīs līdz piecus gadus aktīvi jāgatavojas iespējamam karam ar Krieviju. Tik ilgs laiks, pēc militāro ekspertu aplēsēm, esot nepieciešams, lai Maskava sagatavotos liela mēroga, faktiski trešajam pasaules karam.

Krievija plāno nākamgad izdevumus kara mašīnai palielināt par 30%, liecina publicētais valsts budžeta projekts. Maskava jau ir palielinājusi savus militāros izdevumus līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš PSRS laikiem.

2025. gadā aizsardzības, būtībā kara, izdevumus plānots palielināt līdz 13,5 triljoniem rubļu (130 miljardiem eiro). Šajā summā nav iekļauti daži citi karam novirzītie līdzekļi, piemēram, tēriņi, kurus Krievija apzīmē kā iekšzemes drošības izdevumus, un daži izdevumi, kas klasificēti kā slepeni.

Kopējie izdevumi aizsardzībai un drošībai veidos aptuveni 40% no Krievijas kopējiem valdības izdevumiem, kas 2025. gadā sasniegs 41,5 triljonus rubļu. Plānotie izdevumi “valsts aizsardzībai” pārsniedz līdzekļu kopējo apmēru, kas atvēlēti izglītībai, veselības aprūpei, sociālajai politikai un ekonomikai.