Klimata pārmaiņas liek pārskatīt Šveices un Itālijas robežu pie alpīnistu iemīļotā Materhorna kalna
Ja cilvēces vēsturē galvenais valstu robežu grozīšanas cēlonis bija karadarbība vai citi vardarbīgi akti, mūsdienās tiem pievienojies arī klimata pārmaiņu radītais efekts. Jau tagad ar to saskārusies Šveice un Itālija.
Klimata pārmaiņu rezultātā pēdējos gados pasaule piedzīvo būtisku temperatūras paaugstināšanos, kas izraisa arī ledāju kušanu. Tas ir licis Šveicei un Itālijai pārskatīt savstarpējo robežu Alpos. Pārskatāmā robežteritorija atrodas pie vienas no augstākajām Alpu virsotnēm, 4478 metrus augstā Materhorna — ļoti iecienīta alpīnistu galamērķa, netālu no kura atrodas vairāki populāri slēpošanas kūrorti.
Lielu daļu Šveices un Itālijas robežas veido ledāju grēdas vai pastāvīgas sniega zonas, taču ledāju kušanas rezultātā dabiskās robežas ir mainījušās, liekot abām valstīm pārskatīt savstarpējo robežu. 27. septembrī Šveice oficiāli apstiprināja vienošanos par robežas grozījumiem, bet Itālija to vēl nav izdarījusi. Abu valstu komisija līguma projektu izstrādāja pagājušā gada maijā. Sākotnējā robeža tika noteikta noteces sadales punktos, kur kūstošais ūdens plūst vienas vai otras valsts virzienā, taču ledāju straujā sarukšana ir radījusi būtiskas izmaiņas. Tādējādi slēpotāju un kalnos kāpēju iecienītā apmetne "Guide del Cervino" nu tehniski atrodas Šveicē, vēsta BBC.
No visiem kontinentiem tieši Eiropa uzkarst visstraujāk, arvien straujāk zaudējot savus ledājus. Pērn publicētā Šveices Zinātņu akadēmijas statistika parāda dramatisku ainu — kušanas dēļ 2022. gadā Šveices ledāji zaudēja rekordlielu 6 procentu apjomu, bet 2023. gadā zaudēja vēl 4 procentus, kas ir otrais lielākais ledāju zudums. Dažos Šveices ledājos speciālisti vairs nemēra ledus dziļumu vienkārši tādēļ, ka vairs nav ko mērīt, vēsta "The Guardian".
Savukārt Šveices Ledāju novērošanas tīkla (Glamos) ikgadējā ziņojumā norādīts, ka ledāju straujā kušana ir saistīta ar secīgām ļoti siltām vasarām, kā arī ar niecīgo sniega daudzumu 2022. gada ziemā. Ja tā turpināsies, ledāji kusīs vēl ātrāk, prognozē pētnieki. Pērn Glamos brīdināja, ka daži Šveices ledāji izzūd tik strauji, ka tos vairs nevarēs izglābt pat tad, ja globālās temperatūras pieaugumu izdosies noturēt 1,5 grādu robežās, kā to paredz 2015. gada Parīzes klimata vienošanās. Eksperti norāda, ka bez siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanas lielāki ledāji, piemēram, Aleča ledājs, var izzust vienas paaudzes laikā, savukārt Itālijas slavenais Marmoladas ledājs Dolomītu masīvā var pilnībā izzust jau līdz 2040. gadam.
Viena no ledāju kušanas blakusparādībām ir kādreiz zem biezas sniega un ledus kārtas apslēpto objektu atklāšana. 2023. gada jūlijā netālu no Materhorna atrada to, kas palicis pāri no 38 gadus vecā vācu alpīnista, kurš pazuda 1986. gadā, un toreiz, neskatoties uz vērienīgo meklēšanas operāciju, viņu neizdevās atrast. Savukārt 2022. gadā Aleča ledājā parādījās 1968. gadā avarējušās lidmašīnas vraks. Vēl agrāk, 2014. gadā, nejauši atrada 1979. gadā pazudušā britu alpīnista Džonatana Konvila mirstīgās atliekas, bet nākamajā gadā pie Materhorna ledāja malas tika atrasti 1970. gada sniega vētrā pazudušie divi japāņu alpīnisti.
